Tik daudz ko viņa zina un prot pastāstīt par citiem, tomēr šovakar viņas pašas laiks un kino, kurš seko līdz ikdienu. Monopols šovakar tiekas ar kinokritiķi, kurai vārds kritiķe nemaz nepiestāv, - Anita Uzulniece.

Mākslas zinātņu doktorei, kinozinātniecei un kino kritiķei Anitai Uzulniecei kino paticis jau no bērnības, arī viņas vecāki strādājuši kinoteātrī. Absolvējusi Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultāti, kur studējusi vācu filoloģiju, taču pedagoģiskais darbs un vācu valodas mācīšana īsti pie sirds negājis. Pēc tam strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijā, tur ceļi veduši pie teātra un kino zinātniecēm Lilijas Dzenes un Valentīnas Freimanes, un tā Anita pievērsusies kino. Vēlāk mācījusies kino zinātni Maskavas kinoinstitūtā, beigusi arī Lutera akadēmiju.

Kopš 1973. gada Anita Uzulniece veido rakstus par kino - recenzijas, festivālu aprakstus, filmu anotācijas dienas presē un speciālos izdevumos. Bijusi redaktore žurnālā “Kino Raksti”, strādājusi laikrakstos “Atmoda Atpūtai”, “Vakara Ziņas”, “Maskas”, kopš 1999. gada Anita ir projekta vadītāja kino forumam “Un Vārds tapa filma”, viņa ir lektore Kinomuzejā, programmas „Mirjama” pasniedzēja kursam „Kino garīgās dimensijas” Iļģuciema sieviešu cietumā, no 2008. gada pasniedz kinovēsturi Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA”, ir vieslektore arī Ekonomikas un kultūras augstskolā.

Anita guvusi plašu starptautisku pieredzi, piedalījusies kino festivālos Kannās, Venēcijā, Berlīnē, Manheimā, Lībekā, Karlovi Varos, Monreālā un citviet. Viņa strādā starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI, kā arī ekumeniskās kinoorganizācijas INTERFILM žūrijās.

2021. gada sākumā izdots Anitas Uzulnieces rakstu un recenziju krājums „Mans kino (un) laiks. 1. daļa”, kurā apkopotas periodikā publicētas recenzijas par Latvijas un ārvalstu filmām kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus, plašāki pētījumi, intervijas un citi materiāli.