Džeza slimība. Tieši ar šādu diagnozi saslimis mūsu šī vakara viesis Monopolā. Un izrādās, kaite ir tik lipīga, ka par tās ietekmi jāraksta grāmata. Par Latvijas džeza mūziku saruna ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru un Džeza mūzikas katedras dibinātāju un vadītāju, džeza vēsturnieku un pētnieku Indriķi Veitneru.

No bērnības Indriķa Veitnera ģimenē ir kāds interesants stāsts par dzimšanas dienām un gramofonu.

"Tā ir mūsu ģimenes tradīcija, kuru mēs cenšamies uzturēt vēl puslīdz dzīvu. Man ir bijusi tā laime dzīvot diezgan lielā ģimenē. Mēs dzīvojam kopā ar mūsu veco tanti Tāti, un viņai bija gramofons. Viņa to, starp citu, bija atvedusi no Krievijas, kad atgriezās no bēgļu gaitām divdesmitos gados. Tas joprojām darbojas tepat, stāv blakus," atklāj Indriķis Veitners.

"Tad kādu reizi papum ienāca prātā, ka varētu gramofonu uzlikt, jo no rīta visi nāk apsveikt dzimšanas dienā un vajag kaut ko. Tad uzlika maršu un tas kļuva mums par ģimenes tradīciju. Vienmēr atceros - tu guli gultā, tu esi sen jau pamodies un gaidi, kad ta' nāks, ka ta' nesīs. Dzirdi aiz durvīm ššš, sāk šņākt, jā, tad nāk ar visu maršu iekšā, ar puķēm un dāvaniņām. Tās ir neaizmirstamas atmiņas!"

"Bet mani fascinē, tas, ka tas gramofons joprojām strādā. Viņam nevajag nekādu elektrību, uzgriež atsperīti un tur viss notiek. Super neatkarība, un tā mūzika tur ir iekšā, man netraucē tas, ka viņš tur čerkst vai vai šņāc, es vienalga dzirdu, kā tie kungi un dāmas tur dzied, un viss ir kārtībā. Tas īstums, tas autentiskums, tas strādā, tev neko nevajag, tu esi neatkarīgs no visa. Visā pasaulē var izsist "korķus", viņš darbosies," turpina Indriķis Veitners.

Virtuozs džeza saksofonists un klarnetists, pasniedzējs un džeza vēsturnieks Indriķis Veitners ir viens no Latvijas džeza izglītības sistēmas pamatlicējiem - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza katedras dibinātājs un vadītājs. Regulāri uzstājas ar vadošajiem Latvijas džeza mūziķiem un ir bigbenda “Mirage Jazz Orchestra” dalībnieks.

Indriķa Veitnera mūzikālās intereses ir ļoti daudzpusīgas, un sniedzas no etnodžeza līdz pat diksilendam. Indriķis ir grāmatas "Latviešu džeza vēsture" autors. Grāmata uzskatāma par pirmo zinātnisko darbu par Latvijas džeza vēsturi.

Bērnībā viņam ļoti patika lasīt grāmatas - vienmēr ir daudz lasījis un interesējies par dažādām lietām, darbojies ar dažādām sīkām lietām, ķimerējies ar viskautko. Ļoti daudz līmējis papīra modeļus, makšķerējis. Makšķerēšana ir tā lieta, kas Indriķim tiešām joprojām esot pilnīgi traks hobijs. Un par to ir arī kāds stāsts.

"Ja runā par copes šausmu stāstiem, es esmu baigais maniaks. Savulaik es cēlos četros no rīta laukos, lai brauktu ar riteni pāris kilometrus līdz Zvārtavas ezeram un tur līdz rītam stāvēja plikām kājām dūņās ūdenī un makšķerēju. Kā es nedabūju kaut kādas nelāgas kaites, es vēl tagad nesaprotu, jo tas bija vienkārši ārprāts," atminas Indriķis Veitners.

"Bet šausmīgākais stāsts laikam ir par to, ka es vienu naktī aizbraucu ar laiviņu viens pats uz to pašu ezeru uz nakti copi. Pilnīgi pliks, neapģērbies, nesagatavojies, vienkārši ideja - jābrauc. Šausmīgs vējš, pilnmēness, visu nakti es dauzījos pa to ezeru ar laivu. Bija tik auksts un man nebija vispār, ar ko apsegties, bet gumijas laivā bija dēlis un tad es sedzos ar dēli. Tas ir kaut kāds ārprāts, kaut ko tādu var dabūt gatavu pilnīgi dulls džeks kaut kādā padsmit gadu vecumā. Dabiski, ka es neko tur nenoķēru,"  tā Indriķis Veitners.