Grafoloģe Anita Millere studējusi Kembridžas grafoloģijas skolā, bet maģistra grādu psihoterapijā un vēlāk arī neiropsiholoģijā ieguvusi Kembridžas universitātē. Viņa atzīst, ka divu vienādu rokrakstu nav. Tie var būt līdzīgi, bet nekad nav identiski. Nianses atšķirsies – citāda izmēra atstarpes starp burtiem un punktiem, kaut kur vilkts īsāks vai garāks loks, bet citur – burta stūris nedaudz asāks.

Pirmā interese par grafoloģijai Anitai Millerei radusies jau nepilnu 16 gadu vecumā, kad izlasījusi kādu rakstu par to. Tā kā latviešu valodā materiālu par to nav bijis, šķitis, varbūt, kaut kad. Bet viņas stāsts par iespēju doties studēt grafoloģiju uz Kembridžu izklausās gluži kā neticama afēra. Tomēr viņa piekritusi nejauši policijas iecirknī jaunietei izteiktam aicinājumam, izcili pabeigusi vidusskolu un pretēji vecāku iebildumiem devās uz Angliju, uz Grafoloģijas skolu.

Grafoloģija ir zinātne, kas pēta rokraksta un cilvēka rakstura likumsakarības. Pēc rokraksta iespējams noteikt personības iezīmes, spriest par cilvēka psiholoģisko tēlu, izprast viņa noskaņojumu un talantus, komunikācijas spējas, kā arī daudz ko citu. 19. gadsimta beigās franču arheologs, botāniķis, arhitekts, ģeologs un rakstnieks vienā personā Žans Ipolits Mišons radīja teoriju par rokraksta saistību ar cilvēka psihi un tās svārstībām un ieviesa sabiedrībā tādu jēdzienu kā grafoloģija (no grieķu valodas "grapho" – rakstīt un "logos" – zinātne).

"Glītrakstīšana noteikti vajadzīga pilnīgi visiem, ne tikai bērniem, tāpēc, ka rakstīšana ar roku attīsta loģisko spriestspēju, analītisko domāšanu, kritisko domāšanu, kas mums tagad katastrofāli trūkst sabiedrībā," pārliecināta grafoloģe Anita Millere.

Viņa norāda, ka rakstīšana ar roku, glītrakstīšana arī iemāca labākas runas prasmes un daudz labāk palīdz izteikties, kā arī emocionāli savākt pašiem sevi. 

"Ja mēs paskatītos šobrīd sabiedrībā ir vairāk trauksmes emocionālā līmenī, nekā vajag. Tieši rakstīšana ar roku ir tā, kas ir lieliska terapija pašiem ar sevi. Man pašai ir tā lielā sāpe, ka glītrakstīšana izzūd," bilst Anita Millere. "(..) Un vajag šo glītrakstīšanā tieši šo labo īpašību dēļ, ko mēs iegūstam, un savādākā veidā mēs viņas nedabūsim nemaz tik vienkārši klāt, jo, bakstoties pa telefonu, es atvainojos par izteicienu, mēs nedabūsim šīs labās prasmes, jo īpaši jau kritisko domāšanu. Un komunikācijas prasmes tieši caur rakstīšana ar roku, lai cik tas dīvaini nebūtu. Neiromotoriskās darbības attīstīšana pati par sevi."

Skaidrojot, ko var noteikt, pētot cilvēku rokrakstu, Anita Millere norāda, ka vienkāršāk ir izstāstīt, ko nevar.

"Nevar paredzēt nākotni, absolūti nekādā veidā; nevar noteikt dzimumu, lai gan kārtīgs grafologs, kam ir diezgan pamatīgu pieredze, nojauš iespējamo dzimumu, bet tas, ka nojauš, tie būs 80% precizitātes tikai, līdz ar to tā ir diezgan zema. Nav iespējams arī noteikt vecumu.

Reizēm teiks, nu jā, tas jau ir bērna rokas, bet, ziniet, arī pieaugušie dažkārt raksta tā, ka tu sāc aizdomāties, vai bērna rokraksts. Nav iespējams noteikt tautību un politiskos uzskatus," tā Anita Millere.

"Pēc rokraksta nosaka būtībā cilvēka psiholoģisko portretu, uz kādām prasmēm viņš ir spējīgs, kur nav spējīgs, viņš ir spējīgs veikt konkrēto noziegumu vai tomēr nav spējīgs to veikt. Un vai viņš prot melot, kā melot, kur melot. Galu galā krāpšanas iezīmes, kā viņš krāpjas.

Arī nosaka visas seksuālās tieksmes un noslieces. Līdz ar to pati metode lieliski noder kriminālistikā. Man ir žēl, ka Latvijā viņa netiek atzīta un novērtēta," atzīst Anita Millere.

Anita Millere arī sstāsta, ka personāla atlasē izmanto arī šo pašu metodiku, jo redz perfekti, kur cilvēkam būtu vislabāk atrasties - vadībā, padotā līmenī, strādāt ar dokumentiem, ar cilvēkiem strādāt. Kāds viņš būs komunikācijā, kā viņš prot runāt, cik atklāts būs, vai viņš prot konfidencialitātes noslēpumus glabāt vai neprot. Būs finanšu mahinatorus, vai nebūs finanšu mahinators. ]

"Principā tā ir unikāla lieta, kas palīdz mums izprast cilvēkus, kas sēž mūsu priekšā, un tieši klīniskās jeb zinātniskās grafoloģijas precizitāte ir 90 līdz 95%. Tā ir perfekta metode, ko ir vērts izmantot," uzskata grafoloģe.