Mitoloģijas simboli un mūsdienu dzeja. Kas vieno šo jēdzienus un kā tradicionālais sadzīvo ar mūsdienu kultūru, šī vakara saruna Monopolā ar humanitāro zinātņu doktoru Ingu Barovski.

Ingus Barovskis ir Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Viņa interešu loks saistīts ar tradicionālo un mūsdienu kultūru un literatūru. Publicēti raksti gan folkloristikā — mitoloģijas pētniecībā, gan arī literatūrzinātnē sevišķi uzmanību vēršot uz mitoloģijas simboliem un to funkcijām mūsdienu dzejā, kā arī recenzijas par jaunāko dzeju. Piedalījies folkloras un dzīvesstāstu ekspedīcijās. Ingus ir arī ļoti labs pavārs un apveltīts ar lielisku humora izjūtu.

"Mans interešu lauks patiešām ir folklora, vēl šaurāk - pasakas. Bet, ja runājam par latvisko, no vienas puses, tas ir patiešām kaut kas latvisks, tur ir iekļauts seno latviešu, lai gan lietot vārdu senie latvieši, tas ir ļoti abstrakti, bet nav izdomāts vēl kā viņus citādāk nosaukt. Tur ir tātad iekļauts šis seno latviešu domāšanas veids, ir daudzas dažādas lietas, kas mūsdienās vairs pat nav saprotamas, un gluži loģiski, ka nav saprotamas, bet arī nu kaut vai ticējumos, kurus, ja tā vienkāršoti mēs raksturojam, tie ir seno cilvēku uzvedības kodekss, kur ar simbolu palīdzību ir tabuizēta kāda darbība," skaidro Ingus Barovskis.

"Arī mūsdienās nebūtu korekti sēdēt uz galda, ticējumos rakstīts, ja uz galda sēdēs, tad velns maizi atņems. Tur ir iekļauta šī senā domāšana, nosodījums nepareizām rīcībām."

Vai pasaku pētniekam ir arī savs mīļākais pasaku tēls?

"Mīļākais ir tas, par ko tajā brīdī strādā. Šobrīd, piemēram, lai cik tas neskanētu briesmīgi cilvēkiem no malas, mans mīļākais folkloras tēls ir velni, kuru darbības ir visnotaļ šausmu filmu cienīgas, jo velni uzbrūk nelaiķim, kurš godīgi guļ savā gultā vai zārkā nomiris, saplosa viņu gabalos, izēd viņu no iekšas tukšu un tad paši ielien viņa ādā," atklāj Ingus Barovskis.

Viņš ir pievērsies htoniskās pasaules pētniecībai, ko savā ziņā var pretnostatīt cilvēka dzīves sakārtotajai videi, bet tas nenozīmē, ka tā vienmēr atrodas zemzemē.

Stāstot par izvēli pievērsties literatūrai un folklorai jeb grāmatu pasaulei, Ingus atklāj, kā bērnībā mamma lasījusi priekšā citādas grāmatas un ka vispirms vēlējies apgūt ķīmiju.

"Jāsāk ar to, ka patiesībā tāda lasīšana un grāmatas mums, es atceros mājās jau no agras bērnības, un mamma mēdza lasīt priekšā, bet viņa patiesībā nelasīja pasakas, lasīja diezgan nopietnu literatūru. Nu, piemēram, Viktora Igo "Parīzes Dievmātes katedrāli" diez vai ikdienā kāds lasa priekšā mazam bērnam, kurš vēl pats īsti neprot lasīt," stāsta Ingus Barovskis.

"Lasīt iemācījos diezgan vēlu, tad, kad sāku skolā iet. Un kas vēl īpatnākais, pirmais iemācījos lasīt veco druku, jo mums mājās bija daudz vecās drukas grāmatas, un man šķita interesanti tos ķeburus sākt atpazīt. Tā man mamma, patiesībā, pirmo iemācīja lasīt veco druku, kas pēc tam sagādā zināmas problēmas skolā, kur bija jālasa jau latīņu parastie burti."

"To, ka es aiziešu studēt uz Baltu filoloģijas nodaļu Humanitāro zinātņu fakultātē, tad viņu vēl sauca par Filoloģijas fakultāti, ja man to kāds sacītu pamatskolā, es skaļi smietos, jo man bija liela interese par ķīmiju, bet ķīmija vajag matemātiku, kas man absolūti nepadevās. Tālāk jau sāku interesēties par literatūru un tā es arī uz turieni aizgāju," turpina Ingus Barovskis.

Ingus arī pats ir mēģinājis rakstīt literārus darbus.

"Bet rakstnieku laikam sevī neredzu, kaut gan man pat ir publicēti literārajā presē daži stāsti. Bet tas kaut kā no manis pagaisa, es pievērsos pēc tam zinātniskām publikācijām, zinātniskam darbam. Bet es neizslēdzu iespēju, lai gan jāsaka, Dievs pasarg', varbūt arī nevajag, kādreiz vēl atgriezties un uzrakstīt kaut ko arī literāru. Lai gan arī zinātne jau patiesībā ir literatūra, jo mūsdienās jau mēs vairs nevaram rakstīt tā, kā raksta tikai savējiem, jo tie savējie jau nav tik daudz un vajag arī lai pārējie saprot," atzīst Ingus Barovskis.

Kolēģe atklāj, ka Ingus savas lLieliskās dedukcijas spējas attīstījis, skatoties seriālu "Midsomeras slepkavības", par kuru pats pētnieks piebilst, ka tas atbilst pasakas struktūrai, savā ziņā ir mūsdienu pasaka.

"Ja mēs skatāmies uz tādu pasaku struktūru, tad kas notiek "Midsomeras slepkavībās" - faktiski uzbūve ir tieši tāda pati kā pasakā. Šiem izmeklētājiem jāiziet iniciācijas process, stājoties pretī pretspēkiem, iegūstot  maģiskos palīgus, līdz galu galā viņi nonāk pie atrisinājuma un, tāpat kā pasakās, ļaunais vienmēr saņem pēc nopelniem un labais iegūst kādu balvu.

Un tas patiešām atbilst pasakas struktūrai," bilst Ingus Barovskis.