Lielajai Piektdienai raksturīga gavēšana un klusums. Iespējams, šo laiku varētu raksturot mūsu viesa doma par šo laiku kā klausīšanās un sadzirdēšanas laiku. Iepazīstamies - šovakar Monopolā mācītājs, vēsturnieks un politikas pētnieks Rinalds Gulbis.

"Tas, ko man gribētos pirmajām kārtām uzsvērt, ir tas, ka mums vienmēr ir jāredz gaišā dzīves puse. Kad mēs redzam ik dienas televīzijā un internetā šais slīdošās lentes, cik daudz ir saslimušas vai, nedod Dievs, cik daudzi ir miruši, bet ka mēs pievērstu uzmanību daudz vairāk tam, cik ir izveseļojušies un cik tomēr mūsu tauta ir vesela, aicina Rinalds Gulbis. "Bet tas, kas latviešu tautai principā raksturīgs, mēs esam bieži vien tādas mirttantes kā no "Limuzīna", kur mēs visu laiku par miršanu runājam, bet nekādi nevaram nomirt.

Tas, ko man gribētos pateikt, ka mēs visu laiku runājam par to, cik lieliem optimistiem mums jābūt un kā mums jāpriecājas par dzīvi, bet, kad mēs, latvieši, beidzot sāktu reāli priecāties par dzīvi."

"Un arī kristīgajā baznīcas telpā priecāties par to, kas mums ir dots. Kristus ir izpircis Lieldienās ar  visu LIeldienu stāstu, ar visām Lieldienu notikumiem, ar nāvi un augšāmcelšanos mūsu grēkus. Mums nav jāatdarina Kristus upuris. Mums nav jāvaimanā un jācieš, mums ir jāpriecājas, un, ja mēs priecājamies un gavilējam un rotājam, mēs gan savai dzīvei, gan nācijai un tautai patiesībā varam nest vairāk, nekā vaimanājot par to, cik viss ir slikti," turpina Gulbis.

"Un, ja kaut kas arī mums ir slikti, mums ir jādomā, ko mēs varam mainīt un ko mēs varam mainīt katrs savās mājās, savā ģimenē, savā draugu pulkā un sākt tieši ar šīm mazajām lietām.

Ja mēs mainām sabiedrību no no mazākā uz lielāko, tas patiesībā ir daudz vieglāk, nekā mainīt no augšas uz leju pa varas vertikālēm. Bet tieši mainīties pašiem un iet un priecāties, ja mums Dievs ir devis arī šai epidēmijas laikā tik brīnišķīgus laika apstākļus, kādus mums sola lai arī Lieldienās sniegu un visu pārējo, bet tad priecāsimies par to, kas mums ir, nevis skumsim par to, kā mums nav, un nevaimanāsim. Ja jāmirst, tad mirstam, un, ja dzīvojam, tad dzīvosim," atzīst Gulbis.