Kas cildina mūsu brīvību un mūsu cīnītājus? Vienkāršs jautājums, kuru uzdod mūsu šī vakara viesis, domājot par Latvijas nākotnes pārliecību un emocijām. Un viņam ir atbildes - savas. Tēlnieks Kristaps Gulbis.

Visa ģimene ir māksla - šādi varētu teikt par tēlnieka Kristapa Gulbja ģimeni, kurā gan viņa vecāki, gan māsas atraduši savu ceļu mākslā, katrs savā īpašajā veidā.

Kristaps Gulbis 1991. gadā absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmiju, un jau pēc gada notikusi viņa pirmā personālizstāde Rīgā. Kristaps izveidojis un attīstījis laikmetīgās mākslas virzienu “CacheArt” jeb apslēpto mākslu, kas nojauc robežu starp tā saukto “profesionālo” un “ierindas” skatītāju, un apslēptās mākslas darbi tikuši izstādīti ASV un Somijā. Kristapa darbu vidū minama “Rozā māja” sadarbībā ar mākslinieku Aigaru Bikši 51. Venēcijas biennālē 2005. gadā, piemineklis “Raiņa priedes” Jūrmalā, latviešu leģionāriem veltītais piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai” Beļģijas pilsētā Zedelgemā, kā arī 2020. gadā radītais vides objekts “Jūrmalas baltā kaija”, piemineklis inženierim un valstsvīram Teodoram Hermanovskim Jaunjelgavā un citi. Bijis Tēlniecības kvadriennāļu “Rīga 2004” un “Rīga 2008” kurators.

Viņa mākslas projekti tikuši izstādīti vairāk nekā 20 valstīs, tostarp gan Eiropā, gan ASV, gan Dienvidkorejā, Japānā un Taivānā, piedalījies starptautiskās mākslinieku rezidenču programmās, kā arī vairākos desmitos grupu izstāžu, tostarp izstādē “Savvaļa” ar savas ģimenes pārstāvjiem 2018. gadā Jūrmalas pilsētas muzejā. Kristapa Gulbja darbi atrodami Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Tartu mākslas muzeja pastāvīgajās kolekcijās un glabātuvēs.

2016. gadā Kristaps kļuvis par līdzdibinātāju dizaina uzņēmumam “Kiel Arto Design” sadarbībā ar Pēteri Kalniņu, lai radītu inovatīvu, unikālu un videi draudzīgu pieeju produktu dizainam un funkcionālajai mākslai. Turpmākajos divos gados uzņēmums prezentēts izstādē Ņujorkā, un amerikāņu ikmēneša žurnālā “Architectural Digest” tas ierindots to 17 dizaineru vidū, “par kuriem jums vajadzētu zināt tagad”.

Mākslinieks vadījis meistarklases Sociālās mākslas studiju programmā universitātēs ASV, tāpat kā runātājs, viesis un eksperts piedalījies televīzijas un radio pārraidēs, diskusijās un debatēs. Vēl Kristaps publiski paudis savu viedokli kultūrpolitikas jautājumos, un 2020. gadā ar popārta mākslas projektiem, zibakcijām un diskusijām un kopā ar citiem māksliniekiem Kristaps aicinājis reformēt valdības rosināto autoratlīdzību režīmu māksliniekiem.