Uģim pieder kāds puikas gadu notikums, kad reiz izdomājis viens pats aiziet pie Blaumaņa kapa un noskaitīt viņam „Tālavas taurētāju”. Viņš ir arī viens no retajiem latviešiem, kurš bijis Ziemeļkorejā. Ne tikai bijis, bet uzņēmis filmu par Ziemeļkoreju „Atbrīvošanas diena”. Filmas galvenie varoņi ir slovēņu artroka grupa „Laibach”, kura par pārsteigumu visai pasaulei kļuva par pirmo ārzemju rokgrupu, kas koncertējusi izolētajā Ziemeļkorejā.

Saruna ar Uģi Olti notiek, viņam esot atceļa no Liepājas, kur notika "mīļā projekta "Literatūre" trešās sezonas priekšpēdējā raidījuma par rakstnieci Janu Egli un viņas izvēlēto aizgājušo autoru Olafu Gūtmani filmēšana".

Lai arī šo  projektu, kur savienojas literatūra, grāmatas, tās autori un ceļošana režisors sauc par "mīļo projektu", pats sevi par lielu daiļliteratūras lasītāju neatzīt.

"Es esmu daudz tekstu lasītājs, bet vairāk es lasu kaut ko internetā, man patīk izzināt pasauli, lasīt par lietām, kas radušās, kas varbūt rodas, un tikai tad, kad vajag smadzenes pārslēgt kaut kādā tēlainākā režīmā, tas ir brīdis, kad rokās nonāk daiļliteratūra," atklāj Uģis Olte.

Bet, tā kā Uģis nāk no Ērgļiem, un tā ir arī rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzimtā puse, viņam tuvākais ir tieši šis rakstnieks. Bet ar Blaumaņa "Brakiem" bērnībā viņu saistīja mākslas skolas vasaras prakses, kas notika netālu esošajā tūristu bāzē.

"Tā kā principā visi tie Blaumaņa pakši un niedru jumti ir uzzīmēti, uzskicēti un visādi citādi pētīti. Un joprojām man ir šausminošākais liekās tas fakts, ka Blaumaņa darbistabā aiz viņa darbagalda muguras atrodas mātes gultu. To es joprojām nespēju saprast, kā viņš varēja tādā veidā strādāt," bilst Uģis Olte. 

Šobrīd viņam patīk doties uz netālu esošo diskgolfa trasi.

Bet Uģis Olte arī uzteic pētnieces un kādreizējās "Braku" muzeja vadītājās Annas Kuzinas veikumu, ar kādu mīlestību un un un mērķtiecību viņa pēta vienu rakstnieku, novadnieku. No Annas Kuzinas grāmatām par rakstnieku Uģi Olti visvairāk uzrunā darbs "Blaumanis tuvplānā", kur sakopotas viņa recenzijas, vēstules, korespondence 

"Kad to lasa, ir ļoti neparasti, ka autors tas cilvēks - Blaumanis - uzgleznojas apziņā ārkārtīgi dzīvs. Tas īstenībā pat kaut kādā tādā netiešā veidā ir pārnesies uz to mūsu raidījumu "Literatūre", kur arī mēs paņemam tādus mitoloģizētus un pusdievu kārtā paceltus rakstniekus un mēģinām viņus padarīt dzīvākus, cilvēciskākus un emocionālākus, nekā varētu gribēt, attiecoties pret viņiem, kā pret kādiem dižgariem," atzīst Uģis Olte.

Uģis Olte ir režisors, kuram patīk rotaļīga pieeja nopietnu tēmu risināšanā. Esot apdāvināts ar mūziķa izjūtām, viņš radījis vairākus oriģinālus televīzijas dokumentālos formātus un filmējis dīvainus mūzikas videoklipus. Bet pats reiz izteicies tā: „Savā prātā es sevi saucu par bildīšu un skaņu pārkrāmētāju, kam patīk spēlēties, pasakas un sapņu loģika. Reālajā dzīvē esmu no žurnālista radies režisors - autodidakts, tādēļ labi jūtos arī radot saturu, kas domāts televizoram.”