Cik lielā mērā uzticamies zinātnei un vai ikviens no mums var kļūt par zinātnieku vai vismaz noderīgu tai. Šī vakara saruna Monopolā ar Rīgas Tehniskās universitātes profesori Andru Blumbergu.

„Es esmu salīdzinoši skeptiska. Un es arī, kad studentiem lasa kursu vides politika un vides ekonomika, tad ievadlekcijā rādu, kā zinātnieki pasaulē jau sākot ar 1970. gadu prognozē, kas notiks. Jau kopš tiem laikiem brīdina, ka ir jāsāk darīt. Un es sekoju līdzi tam, kā šīs prognozes diemžēl piepildās. Un redzu diezgan pesimistisku nākotne," tā globālos procesus pasaulē saistībā ar klimata pārmaiņām un ANO klimata konferenci raksturo Andra Blumberga.

"Studenti man vienmēr pārmet, ka esmu pārāk pesimistiski noskaņota, ka tik traki jau nebūs un gan jau būs labi. Es tomēr saku un, redzot to, kas notiek Glāzgovā, man gribas domāt, ka mums ir jāsāk gatavoties gandrīz Noasa šķirstam," vērtē Andra Blumberga.

Zinātniece vērtē, ka cilvēki nespēj domāt ilgtermiņā, jo viņiem, pirmkārt, trūkst informācijas, kas notiek un kas mūs gaida. 

"Nekas tāds nekad nav piedzīvots, un

neviens nezina, kas notiks tad, kad mēs pārsniegsim sarkano līniju ar klimata pārmaiņām, kā tieši tas notiks, vai mums visiem būs jādzīvo Gaiziņā augšā jāsaspiežas, tāpēc ka visur apkārt būs ūdens. Vai būs 50 grādu karstums un mēs cepsimies kā uz pannas un mums vajadzēs gaisa kondicionēšanu milzīgi jaudīgu. Līdz ar to, kāpēc baidīties no tā, ko tu vispār nezini," komentē Andra Blumberga.

Vaicāta par mērķi, ko gribētu realizēt, Andra Blumberga iepazīstina ar ideju par internetā pieejamiem rīkiem, kas palīdzētu cilvēkiem izprast viņu dzīvi

„Man ir konkrēts mērķis, kas pēdējā gada laikā ir kļuvis pavisam konkrēts. Mērķis ir radīt tādus rīkus, kas ir pieejami internetā, brīvi pieejami cilvēkiem, kur cilvēks var ieiet un saprast, kāpēc viņa dzīve ir tāda, kāda tā ir. Tas varbūt izklausās triviāli, bet ideja ir tāda, ka, piemēram, cilvēks, kurš jūtas kā upuris visu mūžu, var saprast, kāpēc viņš tā jūtas un ko viņam darīt, lai viņš tā nejustos,” atklāj Andra Blumberga.  „Apakšā tam ir lieli sistēmdinamikas modeļi, un

es esmu uzbūvējusi vienu tādu modeli, kas saistīts ar pasīvo agresiju. Tā ir problemātiska uzvedība, kuru nevar saprast, jo viņa ir ārkārtīgi sarežģīta. Man gribas to parādīt tādā vienkāršā veidā.”

Andra Blumberga vasarā pirmo šī modeļa versiju parādījusi starptautiskajā sistēmdinamikas konferencē, kur viens no klausītājiem uzaicināja ar to iepazīstināt Amerikas grupu psihologu grupu, kas ar modelēšanu nodarbojas.

Tikšanās ir tieši intervijas dienā, un Andra Blumberga cer, ka pēc atgriezeniskās saites no ASV speciālistiem turpinās ideju attīstīt.

Andra Blumberga ir Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore, kā arī eksperte sistēmdinamikas modelēšanā makroekonomikas pētījumos par energoefektivitāti un atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Gan maģistra, gan inženierzinātņu doktores grādu enerģētikā ieguvusi Rīgas Tehniskajā universitātē, vairākus gadus strādājusi gan elektroenerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmumā “ABB”, gan uzņēmumā “Ekodoma”, kurā ieņēmusi gan projektu vadītājas, gan uzņēmuma vadītājas amatu. Arī pašlaik Andra ir uzņēmuma “Ekodoma” valdes locekle.

Andra strādā pie dažādiem reģionāliem un starptautiskiem projektiem, kas ir vērsti uz efektīvu dabas resursu izmantošanu, paaugstinātu energoefektivitāti un vides aizsardzību ēkās un enerģētikas sektorā, viņa ir intensīvi strādājusi pie tā, lai tiktu attīstītas Latvijas ēku energoefektivitātes programmas, un kopumā viņa ir izstrādājusi vairāk nekā 130 zinātniskās publikācijas.

Sistēmdinamika, sistēmiskā domāšana ir Andras sirdslieta. Ar šīs metodes palīdzību mēs varam sevi pasargāt no muļķīgām kļūdām un veiksmīgāk atrisināt problēmas, kā arī sasniegt mērķus, kas ir svarīgi gan darba, gan privātajā dzīvē. Sistēmisko domāšanu pielieto biznesā, vides aizsardzībā, veselības aprūpē, inženierzinātnē un citur, tāpēc – jo agrāk to apgūstam, jo labāk dzīvojam.