Rūdolfs Kalvāns ir Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents. Viņš ir Vadībzinātnes doktors izglītības vadībā ar lielu pieredzi valsts pārvaldē un izglītības politikas plānošanā.

[R0]: Ja mēs atgriežamies pie izglītības lietām, tad viena jautājumi tomēr es jums nevaru nepajautāt. Notiek gadskārtējais skolotāju streiks Es gribu zināt, kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā.

"Es personīgi kā Rūdolfs, kā Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, neesmu tāds streiku cilvēks vai cilvēks, kas varbūt izies ielās. Bet tas ir saistīts nevis ar manu profesionālo darbību, bet ar manu raksturu. Toties tas, ko mēs, arī tai skaitā asociācijas valde, darām, mēs lienam no ādas ārā, lai fonā tam, ko varbūt sabiedrība tā nedzird tik ļoti - strādātu kopā ar partneriem ministrijā, partneriem arodbiedrībā, Latvijas Pašvaldību savienībā, lai šādi streika nebūtu. Vai vismaz tuvinātos tā nebūšanai," savu nostāju gaidāmā skolotāju streika sakarā skaidro Rūdolfs Kalvāns.

"Strādājam profesionāli, kā es vienmēr saku, mazāk ar tiem karogiem, es vairāk tad ar to "wordu", ar tiem normatīviem, ar to ekseli. Un es palīdzēšu un izdomāsim, un sēdēsim atrotītām piedurknēm, meklēsim kompromisus. Tāpēc

streiks ir tāds galējs, tāds samilzis mūsu nozares kliedziens. Kārtējais. Man žēl, ka, protams, visu laiku sanāk, ka ir jākliedz. Dažreiz pārmet vecāki bērniem, kāpēc man atkal uz tevi jākliedz, tu tikai tad saproti, ka uz tevi uzkliedz. Te ir kaut kāda analoģija, atkal kliedz uz to valdību.

Nu nav jau tas, protams, forši, un visa tā sadarbība un jauna valdība, bet ir solījumi, solījumi īsti nav pildīti, atkal sākas interpretācijas. Viena puse uzskata, ka viņa ir kaut ko izpildījusi, ka tas solījums bija tāds, un citi uzskata, nē, mēs runājam par kaut ko citu. Un sākas tango."

Rūdolfs ir Latvijas valsts patriots, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņš pirms pieciem gadiem nolēma iestāties Zemessardzē. Šobrīd viņš ir 19. kaujas nodrošinājuma bataljona kaprālis, kura pienākums ir apmācīt topošos zemessargus. Te tiek liktas lietā zināšanas, kas iegūtas, veicot darba pienākumus civilajā dzīvē.

Viņa līdzšinējais dzīves ceļš vienmēr lielā mērā bijis saistīts ar pedagoģiju. Pats atzīst: „Tās ir unikālas prasmes, unikāls aprīkojums, sākot ar vissīkāko aprīkojumu līdz vislielākajai kaujas tehnikai, kurš nebūs nedz pieejams, nedz sastopams nekur citur, lai kādā profesijā tu strādātu”.