Raidījumā (ne) Diplomātiskās pusdienas runājam par piekto  lielāko Eiropas Savienības valsti, par valsti ar strauji augošu ekonomiku un trešo lielāko armiju NATO – par Poliju. Decembrī rit jau septītais mēnesis, kopš Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāts Karols Navrockis.

Atgādinām, ka Polijas valdību vada premjers Donalds Tusks no centriski labējās partijas “Pilsoniskā koalīcija”. Tā ir lielākā un vadošā partija koalīcijā, kura sastāv no apvienības “Trešais ceļš” un kreisi centriskās partijas “Jaunie kreisie”. Parakstot sadarbības līgumu, trīs partijas apņēmās nostiprināt Polijas vietu ES un NATO.

Koalīcija jau 2023. gadā apņēmās izlabot astoņus gadus pie varas pabijušās labējās nacionālkonservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” jeb PiS, tā teikt, pastrādāto – novērst valdības politisko spiedienu uz tiesām, atcelt abortu aizliegumu, mazināt ietekmi uz medijiem un militārajiem dienestiem, kā arī nošķirt baznīcu no valsts. Lai gan koalīcijas partiju uzskati dažās jomās, piemēram, jautājumos par seksuālajām minoritātēm un enerģētiku, atšķiras, tās spēja sadarboties, lai atjaunotu Varšavas un Briseles attiecības.

Tomēr līdz ar nacionālkonservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” kandidāta Navrocka nākšanu pie varas, valdības darbs nekļuva vieglāks – Polijā prezidentam ir tiesības uzlikt veto valdības likumprojektiem. Tāpat partijai lojālie cilvēki strādā arī citās valsts iestādēs – tātad arī tur Navrockim ir ietekmes sviras. Cerot mazināt “Likums un taisnīgums” ietekmi, Tusks, uzreiz pēc Navrocka uzvaras, pārkārtoja valdību. Viņš samazināja ministru skaitu no 26 līdz 21, izveidoja divas ministrijas – Enerģētikas ministriju un Finanšu un ekonomikas ministriju. Nomainīja gan iekšlietu ministru, gan tieslietu ministru, šajā amatā ieceļot Valdemāru Žureku – bijušo tiesnesi, kurš pretojās “Likums un taisnīgums” tiesu reformām. Lielākais ieguvējs no šīm pārmaiņām ir konservatīvais ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kuru Tusks iecēla par savu vietnieku.

Jāsaka gan, ka tieši Tuska centieni mainīt “Likums un taisnīgums” veiktās tiesu reformas atkal kļūst par vienu no lielākajiem sadursmes punktiem starp Tuska valdību un Navrocka biroju. 12. novembrī Navrockis bloķēja 46 tiesnešu kandidātus, kurus izvirzīja Tusks. Prezidenta galvenais arguments – valdība virza tiesnešus, kuri atklāti apstrīd valsts konstitūciju un normas. Viņš Tuska valdību apsūdzēja mēģinājumā sagrābt varu, tiesnešu amatiem virzot sev lojālos cilvēkus. Jāpiebilst, ka Tusks ir solījis novērst “Likums un taisnīgums” izmaiņas tiesu sistēmā, lai uzlabotu attiecības ar Briseli un atgrieztu tās finansējumu Varšavai. To ES bija iesaldējusi, jo bažījās par tiesu sistēmas korumpēšanu. Tātad varam redzēt, ka lēmums par tiesnešiem ir nonācis strupceļā.

Lai gan pēc Navrocka nākšanas pie varas, Tusks izturēja uzticības balsojumu, valdības darbs šobrīd ir paralizēts ne tikai tiesu sistēmas jautājumos. Šeit vainojamas prezidenta veto tiesības. Navrockis, iespējams, tīši paralizē valdības darbu un likumprojektu pieņemšanu, lai gūtu vēlētāju atbalstu 2027. gadā gaidāmajās vēlēšanās. Navrockis varētu tīši nostādīt valdību neērtā situācijā, iesniedzot tādus priekšlikumus, kas tautā gūst popularitāti, bet Tusks tos neapstiprina, jo tas negatīvi ietekmētu Polijas ekonomiku.  Piemēram, Navrockis vēlas atbrīvot ģimenes, kurās ir vismaz divi bērni, no nodokļiem, kā arī samazināt PVN likmes.