Šajās dienās asāk un skaudrāk kā jebkad izjūtam vārda dzīvība jēgu un šī vārda nozīmi. Redzot, kas notiek Ukrainā, kā cieš un dzīvību zaudē nevainīgi cilvēki, kā par savu tēvzemi dzīvību atdod aizstāvji. Šī ne ar ko neaizstājamā un neaizvietojamā vērtība – dzīvība. Tik trausla tā ir un skaista. Dzīvība, kas ir brīnums. Svētajos rakstos sacīts: "Jo Dievā mēs visi dzīvojam, kustamies un esam."

Tomēr katram ir savs "nogrieznis", vienam varbūt tie ir simts gadi, citam – tikai dažas nedēļas. Vai gan iespējams salīdzināt šīs dzīves un pieredzes, sakrāto un varbūt arī jēgu.

Kāds garīdznieks ir sacījis, ka katram ir savs ceļš, veidojot attiecības ar Dievu, diemžēl dažiem tas ir pavisam īss, un tie ir paši neaizsargātākie, kuri ir tikai ceļā, lai ieraudzītu šo pasauli. Cik dažādi viņi ierodas, kas ierodas dažādos apstākļos šajā pasaulē. Katram no viņiem šeit ir sava misija. Tomēr daudziem to neizdodas piepildīt, jo viņu mūžs noslēdzas vēl nesācies, jo dažādu apstākļu dēļ vecāki ir spiesti atteikties dot bērnam dzīvību.

Raidījumā Pāri mums pašiem tiekamies ar kustības "Par dzīvību" pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kāda ir viņu misija, kāpēc viņiem ir svarīgi rūpēties ne tikai par savu ģimeni, bet arī par tiem  bērniem, kurus, iespējams, nekad nesatiks. Tomēr ikdienas lūgšanās  viņi iestājas par šo vismazāko bērnu tiesībām ieraudzīt šo pasauli.

No 1. marta līdz 10. aprīlim Latvijā notiek kustības "Par dzīvību" starptautiska kampaņa, kuras laikā Republikas laukumā Rīgā katru dienu var sastapt cilvēkus, kas mudina domāt par dzīvības vērtību. Stāsta Dzintra Bušmane, kustības "Par dzīvību" vadītāja, priesteris Aivars Līcis, kustības "Par dzīvību" kapelāns, un Silvita Kravale, kampaņas "40 dienas par dzīvību" direktore.