Valsts Aastrumu robežas sakārtošanai ir vajadzīgi 14 miljoni. Šogad no paredzētās summas atvēlēti 500 tūkstoši, 2017. gadā – nedaudz virs miljona.

Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Normunds Garbars skaidro, ka robežjosla jāierīko tādā veidā, lai robežsargs būtu mobils visos robežas posmos. Atsevišķi posmi ir šādi sagatavoti, bet ir posmi, kur vajadzīgs viss, sākot ar celmu izraušanu līdz laipu ierīkošanai.

„Joprojām spējam vēl arvien pieaugošām nelegālās imigrācijas tendencēm, arī kontrabandistiem spējam pretoties un novērst virkni pārkāpumu, kas uz robežas notiek,” atzīst Garbars. "Bet mūs uztrauc, runājot par nelegālo imigrāciju, ka šis pārkāpums ir pēdējos gados labi organizēts un izpaužas kā noziedzīgi nodarījumi organizētās grupās."

Tas nozīmē, ka zinoši pavadoņi pavada robežpārkāpēju grupas noteiktos laikos un noteiktās vietās. citi viņus sagaida robežas otrā pusē. Lai stātos šādiem izaicinājumiem pretī, ir vajadzīgi ieguldījumi.

Ministru prezidente Laimdota Straujama norāda, ka 24. martā gaida visus aprēķinus no Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas par nepieciešamajiem līdzekļiem robežas ierīkošanai. Straujuma atzīst, ka skatīties visus iespējamos finanšu avotus, ne tikai no valsts budžeta, bet arī no sabiedroto un Eiropas fondiem. Marta beigās valdības sēdē šo jautājumu izskatīs prioritāri.

Jānis Krēvics, raidījuma "Nekā personīga" žurnālists, kurš veidojis sižetu par Latvijas austrumu robežu, atzīst, ka no vienas puses ir lepnums un prieks par cilvēkiem, kas strādā uz robežas, kuriem savs darbs patīk un kuri to cenšas darīt, cik vien labi iespējams. No otras - nožēla, kādos apstākļos un ar kādu aprīkojumu viņiem 2015. gadā jāsargā daļa Eiropas Savienības ārējās robežas.