No vienkārša svilpaunieka - pīlītes līdz šamaņu un tautas mūzikas instrumentiem, relaksējošiem skanošiem atribūtiem ar dīvainiem nosaukumiem - didžeridū, kazū un pērkoniem. Tāds ir  mākslinieciskās darbības ceļš, ko šobrīd iet Daugavpils keramiķe Ilona Šauša. Par sevi  Ilona Šauša saka: „Esmu multimāksliniece, jo manam temperamentam viena pati keramika ir par šauru”. Tā  līdztekus māla svečturiem, rudzu ieraugā rūdītiem traukiem, mākslinieces darbu klāstu papildina dažādas ar rokām  darinātas lietas, ko droši var piedēvēt mūzikas instrumentu un  pat šamaņu skanisko atribūtu klāstam. Šīs lietas raisa interesi ne vien eksotikas un mūzikas cienītājiem, jo ir jau nonākušas teātru un pat Latvijas simfoniskā orķestra rīcībā, bet uzrunā arī vienkāršus cilvēkus, kuriem tā ir iespēja meditēt un aizdomāties par dažādo skaņu rašanās iemeslu.

„Kad sāku darboties ar mālu, pirmais bija māla svilpaunieks - pīlīte. Tad jau sekoja lakstīgalas un citi.”

Tā no vienkāršās māla pīlītes keramiķes Ilonas Šaušas darinājumu klāstu sāka papildināt arvien jauni mūzikas instrumenti, daļu no tiem var dēvēt par tautas mūzikas instrumentiem.

Mūzikas instrumenti ir no dabīgiem materiāliem, piemēram, sīpoltaurei nosaukuma izcelsme tiešām saistīta ar sīpolu.

„Tās pamatā jau vēsturiski ir stabule, kurai sendienās kā membrāna klasiski bija izmantota sīpolu miza. Es kā keramiķe izdomāju tai savu keramisko dizainu.”

Paralēli tautas mūzikas instrumentiem Ilona Šauša darina eksotiskas lietas, kuru skaņas atgādina gan jūras šalkoņu, gan pērkonu, gan lietu. Katrai lietai ir sava nozīme.

„Lietuskoks ir laba lieta, lai sakārtotu iekšējo pasauli, iekšējās vibrācijas, apklusina iekšējo dialogu, pie reizes var pamēģināt apturēt lietu. Pērkons ir lai sakārtotu vietu apkārt, pērkons ir auglības simbols, arī  pret visiem mošķiem. Ir arī instruments ar lietus skaņām.”

Šo instrumentu darināšana aizrauj pašu mākslinieci. To izgatavošanai tiek izmantoti neparasti un pat eksotiski materiāli. Un pašus darinājums novērtē gan profesionāļi, gan vienkārši cilvēki, kurus uzrunā gan instrumentu veidols, gan to skaņas, kas reizēm var būt arī dziedinošas.

„Ir instrumenti, kuros izmantoti ļoti smalki materiāli, īpaši pasūtītas atsperes, vai profesionālā bungu āda. Ir pirtnieki, kuri tos izmanto saviem rituāliem, Latvijas  simfoniskais orķestris pirka, teātri savām izrādēm, protams, folkloras kopas un vienkārši cilvēki, kuri grib sakārtot savu iekšieni, grib sakārtot domas. Arī bērniņiem, kuriem ir problēmas, piemēram, autisti.  Un man ir prieks, kad es redzu viņu acīs prieku, kad viņi darbojas ar šiem priekšmetiem.”

„Manam temperamentam viena pati keramika ir par šauru”, saka Ilona Šauša, kura mākslas jomā darbojas jau  vismaz 30 gadus, un joprojām ir savas radošās izpausmes meklējumos.