Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus. Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika sen-lietas pat no 13./14.gadsimta.

"Noņemot apmēram metru būvgružus un lielā mēra 20. gadsimta piesārņojumu, izrādās, ka ir saglabājies kultūrslānis, kurā ir 13. - 14. gadsimta atradumi, daži no tiem saistāmi ar zemgaļiem," par atradumu raidījumā Pēcpusdiena stāsta vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns.

Vieni atradumi liecina par sadzīvi, tās ir adatas, galodiņas, makšķerāķi vai rotas lietas. Otri liecina par kaujas darbību, ka uzbrukumi ir bijuši. Ir izteikts deguma slānis, kurā ir arbaletu bultu uzgaļi un pāris šķēpu gali no metamajiem šķēpiem. 

"Ir sadzīve un kara tēma kopā sagājusi," vērtē Tomašūns. "Priekšmeti lielākoties saistāmi ar zemgaļiem un viņiem kaimiņos esošām tautām."

Tomašūns norāda, ka neatbildēts jautājums arheologiem, vēsturniekiem, Dobeles pētniekiem ir, kur tieši atradušies zemgaļu pils, par kuru stāsta hronikas.

"Zinām, ka zemgaļi varonīgi ir atsituši vairākkārt krustnešu uzbrukumus šai pilij, nevarēdami izturēt postīšanu ap 1290. gadu it kā devušie prom uz dienvidiem. Atradumi ļauj precizēt, vai rakstītās ziņas patiesas un precīzas. Atradumi liecina, ka gluži visi zemgaļi nebūs devušies prom. Būs viena daļa palikusi Dobelē un dzīvojuši tālāk," atzīst Tomašuns.

Izrakumos atrastos priekšmetus iespēju robežās notīrīs, fotografēs, labāk saglabājušos arī zīmes.

"Ceru, ka pēc tam notiks restaurācija, konservācija, lai labākos eksemplārus eksponētu. Pāris gadi šiem priekšmetiem būs vajadzīgi, lai savestu tādā kārtībā, lai rādītu cilvēkiem," norāda Tomašūns.