Rēzeknes Centrālā bibliotēka ir izveidojusi nelielu novadpētniecības ekspedīciju “Rēzeknes tilti laiku lokos”, nesteidzīgā pastaigā, izejot gar Rēzeknes upes krastu un iepazīstoties ar kopumā 12 tiltiem, kas ved pāri Rēzeknes upei, un to vēsturi. Ekskursiju vadīja Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vecākā bibliogrāfe Dzidra Germova.

****

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas novadpētniecības ekspedīciju vada vecākā bibliogrāfe Dzidra Germova. Viņa maršrutu izgājusi pastaigājoties ar savu suni, apskatījusi tiltus un apkopojusi informāciju. Ekspedīcijas garums ap septiņiem, astoņiem kilometriem. Kopumā apskatāmi 12 tilti.  Šī ir jau otrā novadpētniecības ekspedīcija, ko organizē Rēzeknes Centrālā bibliotēka. Pērn velo ekspedīcija notika pa Rēzeknes vienu no senākajām ielām, Latgales ielu. Ideja – iepazīt savu pilsētas vēsturi guva atsaucību, tāpēc nolēmuši, ka jābūt turpinājumam.

“1778. gadā, līdz ar pilsētas plāna apstiprināšanu, bija noteikts, ka ir jābūvē tilti, un tad sāka pamazām rasties arī pirmie tilti,” stāsta Dzidra Germova.

Rēzeknes pilsētu sadala upe, tāpēc cilvēkiem ir bijusi vajadzība kaut kādā veidā šķērsot to, lai tiktu otrā upes krastā. Sākotnēji bija koka laipas, pēc tam koka tilti, kurus nomainīja jau stabilākas tiltu konstrukcijas. Pirmais ekspedīcijas apskates objekts dzelzceļa tilts, kas ir unikāls ar savu vizuālo izskatu. Daži no pārgājiena dalībniekiem atzina, ka lai gan dzīvo jau trīsdesmit gadus Rēzeknē, nav zinājuši, ka pilsētā ir  šāds tilts.

“Šis tilts ir uzcelts 1899.gadā, tiltu ir projektējis slavenais inženieris, tiltu būvnieks Staņislavs Kerbedzs, šis cilvēks projektēja arī Lūznavas muižu un pēc tam arī Lūznavas muižu atpirka. Tilts ir unikāls ar to, ka arka ir nevis augšā, bet arkas laidums ir apakšā. Šeit mēs varam apskatīties, kā kādreiz tilts izskatījās, tātad 1912.gads, un varam secināt, ka šis tilts nav īpaši mainījies, protams, tas tika sabombardēts 1944.gadā, bet uzreiz 1947.atjaunots.”

Jāteic, šis nav vienīgais tilts Rēzeknē, kas Otrā pasaules karas laikā sabombardēts.

“Mēs atrodamies pie Atbrīvošanas alejas tilta, kas ir celts 20. gadsimta sākumā, un vecajās fotogrāfijās mēs redzam nosaukumu Lielais tilts, Šosejas tilts, sākumā tas bija no kokmateriāliem, bet vēlāk laika gaitā uzbūvēja metāla tiltu ar lokiem.”

Kā atminas vecākie rēzeknieši, pārgalvīgi motociklisti braukuši pa tilta lokiem. Kara laika tiltu sagrāva, bet ātri atjaunoja. Tilts rekonstruēts pirms septiņiem gadiem, tilta margas pēc rekonstrukcijas ieguva bareljefus ar vēsturiskajiem pilsētas nosaukumiem.

“Šis ir pats senākais nosaukums Rositten vācu nosaukums, 1285.gads,” rāda Dzidra Germova.

Rēzeknes nosaukumu pilsēta ieguva 1920.gadā, iepriekšējais nosaukums Režica (Режица) bija palicis no Krievijas impērijas laika. Tālāk virzāmies uz pilskalna pusi, Dārzu ielas tilts, kas pagājušā gadsimta 20.gadu fotogrāfijās redzams kā koka tilts, kuru ziemā ledus ir izjaucis, pēc tam uzbūvēts dzelzbetona tilts. Tālāk ejot gar Rēzeknes upi atrodas tilts, kur savulaik bijušas dzirnavas.

“Šo tiltu 1859.gadā uzbūvēja Gustavs Leščinskis,  šeit kādreiz savā laikā bija dzirnavas, un 20.gadsimta sākumā arī bija uzbūvēta tam laikam ļoti moderna ūdens turbīna, līdz kādiem sešdesmitajiem gadiem šeit bija turbīna, kas arī apgādāja Rēzekni ar elektrību.”

Pārgājiena noslēgumā Rēzeknes pilsētā apskatāms Jupatovkas tilts, kas ir neliels dzelzs tilts, taču ēka, kas atrodas blakus un tagad aizaugusi krūmiem, liecina par laiku, kad šeit tika veidoti māla izstrādājumi. Ekspedīcijas vadītāja Dzidra Germova uzskata, ka šādi pārgājieni ir labs veids, kā izzināt savas pilsētas vēsturi.