Gatavojoties Latvijas simtgadei un Kārsavas 90 - tajai jubilejai klājā ir nākusi grāmata “Kārsavas stāsti,” kur līdztekus profesionālu pētnieku akadēmiskajiem rakstiem publicētas  arī pašu novada iedzīvotāju atmiņas un no paaudzes paaudzē glabātās fotogrāfijas.

Uz rakstu krājuma “Kārsavas stāsti” atklāšanu  pilsētas Kultūras namā bija pulcējušies ap pussimts šī pierobežas novada iedzīvotāju. Tostarp arī  tie cilvēki, kuru atmiņu stāsti un fotogrāfijas no ģimenes arhīviem papildinājuši grāmatā publicētos profesionālu pētnieku akadēmiskos rakstus. Kārsavieši atklāj, grāmata “Kārsavas stāsti”  ir iespēja katram kārsavietim uzzināt savas dzimtās puses vēsturi. 

Palielajā, ar Kārsavas novada kontūru uz pelēkā vāka, grāmatā ir ieskats novada senajā pagātnē, pilskalnu, senkapu, muižu, pirmās dzelzceļa stacijas un vecākā dzelzceļa depo ēkas Latvijā vēsturē  un informācija par 2. pasaules karu, kad Kārsavas pilsēta gandrīz pilnībā tika iznīcināta.

Sava vieta grāmatā ir arī  Kārsavai un novadam tik sāpīgajai holokausta tēmai, par ko līdz šim ticis runāts pavisam maz.

Stāsts par Kārsavas vēsturi nebūtu pilnīgs bez pašu vietējo iedzīvotāju līdzdalības. Starp daudzajiem stāstiem ir arī novada iedzīvotāja Anatolija Zeiļuka atmiņas.

Sasaistot pagātni ar tagadni, rakstu krājumu noslēdz fotogrāfa Didža Grodza fotogrāfijas, kas savukārt dokumentē šī brīža situāciju nozīmīgākajos Kārsavas novada kultūras mantojuma objektos. Tās tapušas ekspedīcijas laikā 2018. gada maijā. Grāmatas atklāšanas svētkos kārsavieši varēja paņemt uz mājām  katrs savu  Didža fotogrāfēto portretu.

Projekta vadītāja un grāmatas sastādītāja  kārsaviete Ineta Zelča Sīmansone  uzsver, ka Kārsavas vēsture glabā stāstus, kuros atspoguļojas laikmets. Rakstu krājums “Kārsavas stāsti” ir pirmais mēģinājums tos apkopot un iezīmēt pilsētas vietu kartē vienlīdz laikā un telpā. Tāpat grāmata ir pirmais solis  Kārsavas muzeja izveidošanai.

“Mēs kā muzejologi iesaistījāmies un teicām, ka ideja par muzeju varbūt vēl ir pāragra, ja mums nav precīzu pētījumu par Kārsavas novada vēsturi. Tā sākās pētnieciskais process, kurā mēs iesaistījām Latvijā zināmus vēsturniekus. Piemēram, arheoloģiju ir pētījis Juris Urtāns, draudžu vēsturi  ir pētījusi vēsturniece Inese Runce,mēs esam piesaistījuši arī Aigaru Urtānu viņš pētīja holokausta epizodi Kārsavā”

Šo ceturtdien rakstu krājums "Kārsavas stāsti" tiks prezentēts arī Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā.