Ziemassvētku gaidīšanas laiks daudziem ir labo darbu laiks, kad tiek vākti ziedojumi, rīkotas labdarības akcijas un labdarības pasākumi, taču ludzāniete Anna Butrima ar labdarību nodarbojas cauru gadu. Viņa savā ģimenē uzņem pamestu kaķus, ārstē, baro un tad atdot atkopušos pūkaiņus jaunajiem saimniekiem. Ar Annas starpniecību mājas un mīlošus saimniekus atraduši jau 28 dzīvnieki. 

„Man pašlaik mājās ir pieci kaķi un vēl viens pavisam maziņš,”

ludzāniete Anna Butrima jau vairākus gadus, iespēju robežās cenšas palīdzēt nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem.

„Mazliet paaugsies pie manis, tiks labi barots un kopts un, kad pienāks laiks, meklēšu viņam jaunas mājas.”

Tiesa, Anna arī atklāj, ka ne visus izglābtos kaķēnus ir varējusi atdot adoptācijai. Kamēr audzējusi, ārstējusi, kopusi, tik ļoti pieķērusies viņiem, ka pieņēmusi lēmumu atstāt sev. Visi dzīvnieki mājās dzīvo draudzīgi un katram ir sava loma. Piemēram, visvecākais kaķis Timofejs ir tas, kurš nodarbojas ar jaunpienācēju audzināšanu.

„Pieci kaķi palika pie manis dzīvot. Nevarēju atdot. Iemīlējos.

Man ir ļoti skaista  kaķenīte, kuru atradām pie vecas mājas. Gājām ar meitu uz mājām, un mūs pasauca sieviete, kura baro kaķus. Skatos, bet viņai uz rokām sēž tāds mazs mīļumiņš. Nu ko darīt? Ņemam un ejam uz mājām. Kaķenīti iemīlēja mana meita, pieķērās tik ļoti, ka nevarējām atdot. Tagad viņas ir labākās drudzenes.”

Lai arī Anna Butrima neafišē savus labos darbus, pilsēta nav liela, un daudzi zina, ka brīžos, kad kādam mincim vajadzīga palīdzība, var zvanīt Annai.

„Pārsvarā atrod maziņus kaķēnus. Cilvēki zvana vai satiek uz ielas, stāsta, ka, lūk, tur un tur tāds kaķis. Ko ar viņu darīt? Nav kur likt. Tad es ņemu pie sevis, un labi baroju, lai ātrāk izaug.

Obligāta ir arī veterināra apskate, ārstēšana, ja vajag.”

Anna atklāj, ka jau ir pieradusi pie tā, cik cilvēki var būt nežēlīgi, taču ir gadījumi, kas šokē un izraisa dusmas par līdzcilvēku bezatbildību.

„2018. gada vasarā atradu gandrīz mirušu kaķēnu. Pie ceļa gulēja. Domāju, ka nomiris. Braucu ciemos un atpakaļceļā viņu paņēmu. Izrādījās, ka dzīvs. Vieni kauli un āda. Šausmīgā stāvoklī bija. Izārstēju. Izauga liels. Astoņi kilogrami sver. Tagad dzīvo pie manis. Nevarēju viņu nevienam atdot.”

Anna Butrima atzīst, ka ar laiku ir pieņēmusi, ka pasaulē ir arī ļauni, bezatbildīgi cilvēki,  taču tajā pat  laikā ir arī  daudz tādu, kuri izvēlas pieņemt savā ģimenē  ielas kaķi. Pateicoties sociālajiem tīkliem, tagad ir iespējams izvietot informāciju un piedāvāt paņemt jau izārstēju, sakoptu kaķēnu vai pieaugušu kaķi, jo ne visi ir gatavi paņemt slimu dzīvnieciņu un to ārstēt.

„Vietējie cilvēki ņem. Ir dažādi. Mēs vairākas reizes vedām kaķus uz Balviem, Daugavpili. Ja cilvēks nevar atbraukt kaķim pakaļ pats, mums ir labi draugi, kuri bez maksas aizvedīs.”

Runājot par iemesliem, kāpēc kaķi nonāk uz ielas, tiek izmesti mežā, Anna uzskata, ka daudzi cilvēki joprojām dzīvo pa vecam – nesterilizējot kaķenes un tādējādi ļaujot kaķu populācijai nekontrolēti  palielināties. Tāpat joprojām daudzi nezina, kā rīkoties, ja kaķi dažādu iemeslu dēļ nevar paturēt savās mājās.

„Laikam cilvēki uzskata, ka tas ir visvieglākais risinājums – vienkārši paņemt un izmest.

Varbūt citi baidās, vai arī nezina, kur meklēt palīdzību. Varbūt arī ir kauns, par to kā es savu kaķi tagad atdošu? Ko cilvēki teiks? Labāk izmetīšu pa kluso. Ir tādi cilvēki, kurus es pazīstu un zinu, ka viņi to kaķi izmeta. Ir arī tādi un ko tu viņam padarīsi? Nesveicināties ar viņu un viss.”

Ludzāniete Anna Butrima jau vairāku gadu garumā savā kaķu audžu ģimenē pieņem nelaimē nonākušus astaiņus. Šo gadu laikā ar viņas starpniecību  jau 28 lieli un mazi kaķi ir atraduši savu ģimeni, savu īsto saimnieku.