Vai Latvijā pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas kontrole ir pietiekama? Kā sankciju apiešanu veicina Latvijā esošie Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi? Vai tā saucamo humāno vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā nepieciešami uzlabojumi? Pastiprinātu uzmanību un apstiprinošas atbildes uz šiem jautājumiem pētījumā sniedz nevalstiskā organizācija "Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija", savukārt Ārlietu ministrija esošo regulējumu raksturo kā pietiekamu.

Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju vada no Krievijas aizbēgušais pētnieks Dmitrijs Savins. Viņa veiktajam izvērtējumam slēgtā sēdē pievērsās arī Saeimas Ārlietu komisija. Savins uzsvēris, ka, lai padarītu Latvijas sankciju politiku efektīvāku, nepieciešams precizēt sankciju mērķētās institūcijas un personu grupas. Tām būtu jāpakļauj arī tās iestādes un personas, kas saistītas ar Kremļa politiku jau pirms 2014. gada, tajā skaitā vēlēšanu viltošanu, protestu apspiešanu, karadarbību pret Gruziju 2008. gadā. Vienlaikus Latvijai papildu resursu jāvelta no Krievijas un Baltkrievijas bēgošo disidentu un citu cilvēku iespējām apmesties Latvijā, vērtēja Dmitrijs Savins.