Lai veidotu atbalsta sistēmu nacionālajiem un drukātajiem medijiem, jau nākamā gadā darbu varētu sākt Mediju atbalsta fonds.

Mārtiņš Kaprāns, kultūras ministres padomnieks un mediju politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas vadītājs, norāda, ka iecere ir fokusēties uz privātu mediju iniciatīvu atbalstīšanu. Ar fonda izveidi skaidri tiktu pateikts, ka sabiedriskais pasūtījums attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, savukārt privāto mediju iniciatīvas atbalsta no šī fonda līdzekļiem, kurus nevarēs iegūt sabiedriskie mediji.

Kaprāns uzskata, ka fonds būtu labs instruments, kā valsts tieši neiejaucoties varētu atbalstīt kvalitatīva satura radīšanu.

Runājot par finanšu līdzekļiem, Kaprāns norāda, ka pamatā vajadzētu būt budžeta asignācijai un papildus līdzekļi no Eiropas Savienības atbalsta programmām jutīgiem reģioniem, raugoties no mediju vides, kur var ieskaitīt Latviju, kura pakļauta Krievijas informatīvai agresijai.

Aivars Rudzinskis, Latvijas preses izdevēju asociācijas valdes loceklis, norāda, ka jau šobrīd ir vairākas atbalsta formas medijiem, viena no tām, laikrakstu izplatīšanai reģionos. Viņš atbalsta Mediju atbalsta fonda izveides ieceri.

Lūkass Rozītis, Latvijas Radio raidījuma 21.gadsimta latvietis producents, vērtē, ka "lielākā sāpe emigrācijā dzīvojošiem ir tas, kā diasporu atspoguļo Latvijas medijos". Noderīgi būtu, jaa ar Mediju fonda atbalstu varētu atbalstīt kvalitatīva satura atspoguļojumu. Tā emigrācijas daļa, kas sevi saista ar Latviju, seko, kas notiek Latvijas medijos, bet viņiem arī rodas nepieciešamība pēc saviem ikdienas medijiem tur. Lielākoties informāciju par Latviju emigrācijā dzīvojošie cenšas iegūt ar elektronisko mediju starpniecību.