Plašu uzmanību piesaistījusi aktrises Marijas Luīzes Meļķes rīcība. Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā viņa atteicās no statuetes, ko saņēma par galveno lomu filmā "Neona pavasaris". Meļķe sacīja, ka balvu nepieņems, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums. Ceremonijas dalībnieki Meļķi pavadīja ar stāvovācijām, atbalsts šādai rīcībai manāms arī sociālajos tīklos.

Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” rīko „Latvijas Kinematogrāfistu savienība” sadarbībā ar Nacionālo Kino centru. Savienības pārstāve un pasākuma organizatore Marta Bite saka, ka pagaidām, līdz tālākam savienības lēmumam, balva glabās organizatori.

Jāpiebilst, ka Meļķe vēlējās, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums, lai balvu nodod kultūras ministram Naurim Puntulim no „Nacionālās apvienības”.

Kino centra vadītāja Dita Rietuma teic, ka Latvijas Kinematogrāfistu savienībai noteikti nav jābūt kurjeram, kas nogādā balvu tur, kur balvas saņēmēja, kas no tās ir atteikusies, ir vēlējusies.

Šis gadījums Latvijas kultūras balvu pasniegšanā, iespējams, ir unikāls, jo aptaujātie neatminas ko līdzīgi. Taču Latvijā bijuši gadījumi, kad atsakās no Triju zvaigžņu ordeņa. To darījis ir režisors Alvis Hermanis, arī literāte Lidija Doroņina Lasmane.

Kino kritiķe Dita Rietuma stāsta, ka pasaulē šādi gadījumi ir bijuši - no Amerikas Kinoakadēmijas balvas „Oskars” savulaik atteicies Marlons Brando 1973. gadā. Tādējādi viņš protestēja pret to, kā Amerikas kino industrija uz ekrāna attēlo Amerikas pamatiedzīvotājus.

Kustības „Dzīvesbiedri” vadītājs Kaspars Zālītis cer, ka šis paziņojums būs vēl viens signāls politiķiem, ka jāpieņem sabiedrībai svarīgi lēmumi.