Jau vairāk nekā septiņus gadsimtus Rēzeknes vēsturē ierakstīti daudzi interesanti notikumi un personības. Tagad, 100 no tiem ir atlasīti un iekļauti izdevumā “100 fakti par Rēzekni”.

Izdevumu tā autori iecerējuši kā izzinošu ceļvedi, kas ne vien atklātu lasītājam interesantus vēstures notikumus par Rēzekni, bet arī mudinātu apmeklēt dažādas vietas un izzināt to vēsturi. Muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Anna Līpenīte stāsta, ka ideja par šāda izdevuma nepieciešamību radusies pirms trim gadiem.

“Man bija sagatavota vēstures mirkļu pietura 7x7 fakti par Rēzekni uz kuru atnāca daudz cilvēku. Klausītājiem patika. Tad jau bija sākusies gatavošanās Latgales kongresa simtgadei, tika domāts arī par Latvijas un Neatkarības kara simtgades pasākumiem, tad arī radās ideja, kā veltījums šīm trim simtgadēm varētu būt sagatavots izdevums 100 fakti par Rēzekni. Grāmatā ir izvēlēti vēsturiski fakti, hronoloģiskā secībā ir kā tādas ceļazīmes Rēzeknes septiņu gadsimtu  vēsturē. Izdevums ir kā rokasgrāmata, kas lasītājam sniedz svarīgāko informāciju par pilsētas pagātni.”

Izdevumā atrodamie fakti ir īsi un kodolīgi, vien pāris teikumus gari. Vēsturnieks Kaspars Strods atklāj, ka tie tikuši vākti jau kopš idejas par šādas grāmatas nepieciešamību rašanās. Aizvadītajā gadā, kad tika saņemts finansējums un uzsākts darbs pie izdevuma, to esot bijis jau krietni vairāk par simts.

“Protams, ka sākumā to faktu bija daudz, tie tika sijāti vairākas reizes. Tā mēs nonācām pie šiem 100 faktiem. Mērķis bija atlasīt svarīgākos faktus, no Rēzeknes kā apdzīvotas vietas, pat agrāk, līdz pat mūsdienām.”

Jūs katrs varētu atklāt pa kādam interesantam faktam, kas jums pašiem bija tāds atklājums?

“Man personīgi tas būs par Rēzeknes cietumu, ir tādi fakti, kas ir ļoti populāri un visiem zināmi, bet konkrēti par Rēzeknes cietumu ir maz zināms. Par Daugavpili visi zina, bet tā kā Rēzeknē cietuma vairs nav, viņš nefunkcionē, par to varētu veselu stāstu veidot,” saka Kaspars Strods.

“Man kā ģeogrāfam vairāk patīk tie ģeogrāfiskie, kas arī būs šajā izdevumā un viens no tiem, kas arī ir mans mīļākais ir fakts, ka pagājušā gadsimta 80.g. Rēzekne bija viena no zaļākajām pilsētām Latvijā. Toreiz, kad pilsētas platība bija 17,43 kvadrātkilometru un dzīvoja 42 500 cilvēku, uz vienu iedzīvotāju bija 44 kvadrātmetri zaļumu,” tā Anna  Līpenīte.

Katru vēstures faktu papildina ilustratīvais materiāls – fotogrāfija, karte vai dokuments. Izdevumā ir atrodami gan daudziem zināmi, gan arī pavisam maz dzirdēti fakti par Rēzekni, šejienes personībām un objektiem.

“Ja mēs runājam par šiem te zudušajiem objektiem, tad kaut vai Sv. Nikolaja vecticībnieku baznīca, kas ir bijusi tepat pie muzeja , atskaitot informatīvo koka stendu nekas vairs neliecina par to, ka tur kaut kas ir bijis.”

Līdzīgu izdevumu par Rēzekni līdz šim nav bijis.

“Izdevums noteikti tiks dāvināts gan bibliotēkām, gan pašvaldībai, gana arī tūrisma informācijas centrā būs pieejams. Tas mērķis ir pēc iespējas aiznest informāciju līdz cilvēkiem. Ja par pašu izdevumu runājam, tad mums jau nekā līdzīga nav. Kaut kas tamlīdzīgs varbūt Rēzeknē ir bijis 36.g. izdots tūrisma ceļvedis, kas pēc savas būtības ir nedaudz savādāks. Līdz ar to, es domāju, ka ne tikai muzejam, bet arī jebkuram pilsētas iedzīvotājam un viesim tas būs kā tādas ceļazīmes. Varbūt arī tas ierosinās cilvēkus apmeklēt šīs vietas.”

Izdevuma “100 fakti par Rēzekni” atklāšanas pasākums gaidāms Rēzeknes pilsētas svētku ietvaros Latgales kultūrvēstures muzejā jau 31. jūlijā, plkst. 13.00. Tiesa gan, valstī noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ dalībai tajā ir iepriekš jāpiesakās.