Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā, tā lēmusi Saeimas prezidija un frakciju padome. Politiķu līdzšinējie izteikumi liecina, ka uz Valsts prezidenta amatu būs vairāki pretendenti, taču viņu vārdi vēl nav zināmi.

Šodien Saeimas prezidija un frakciju pārstāvju lēmuma pieņemšanai par Valsts prezidenta vēlēšanām nevajadzēja daudz laika. Vienošanās par datumiem notika dažu minūšu laikā.

Atbilstoši procedūrai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nedēļā pirms Valsts prezidenta vēlēšanu dienas uzklausīs visus kandidātus un būs saņēmusi atzinumus no dažādām institūcijām par kandidātu atbilstību Valsts prezidenta amatam. Cik šo kandidātu būs? Pašlaik to mēs precīzi nevaram atbildēt.

Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits par savu kandidēšanu uz otro termiņu šajā amatā paziņošot maijā, bet licis saprast, ka kandidēs, ja būs pārliecība par iespēju tikt pārvēlētam. Tas esot politiķu jautājums un viņš nevēloties spekulēt, jo spekulēšana par šo tēmu savukārt esot politiķu, žurnālistu un dīvāna ekspertu uzdevums. Tā viņš šīs nedēļas sākumā izteicās intervijā TV3. Levita izredzes pašlaik nav pavisam spožas - ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi Saeimā iegūt viņam varētu būt visai sarežģīti. Līdz šim par Levita atkārtotu kandidēšanu vislabvēlīgāk runājuši "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības pārstāvji. Šīm frakcijām Saeimā kopā ir 39 balsis. Savukārt koalīcijā ietilpstošā "Apvienotā saraksta" frakcija virzīs savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu. Neoficiāli jau ilgāku laiku runāts, ka tas varētu būt "Apvienotā saraksta" idejas virzītājs uzņēmējs Uldis Pīlēns. Viņš pats gan par to izteicies izvairīgi.

Levitu amatā neatbalsta Saeimas opozīcijas frakcijas. Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība kandidātu izraudzīsies no savu biedru vidus un varētu par to paziņot kongresā 1. aprīlī.

Viedokli izsaka domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.