Raidījumā Pievienotā vērtība par krāpniekiem, kā tie māna cilvēkus, piekļūst bankas kontiem ar mērķi tos iztukšot un ne tikai. Kā atpazīt krāpniekus?

Kā rāda banku pieredze, krāpnieku slazdos var iekrist jebkurš – un galvenokārt visās drošības ķēdēs un sistēmās vājākais posms, pa kuru tēmē krāpnieki, ir cilvēks, jo atšķirībā no datoriem, banku sistēmām, tos var piemānīt, psiholoģiski apstrādāt tā, lai tie darītu to, ko viņiem galīgi nevajadzētu darīt. 

Un vēl jātiek skaidrībā, vai un kādi noteikumi pastāv pirmajiem soļiem akciju tirgū. 

Kā pasargāt naudu no krāpniekiem?

Jānis: Labdien, vai Rudīte?

Rudīte: Jā.

Jānis: Te jums zvana Jānis no jūsu bankas drošības dienesta, mēs pamanījām aizdomīgas darbības Jūsu kontā - vai Jūs šodien pārskaitījāt naudu uzņēmumam “Bezcerība”? 

Rudīte: Nē!

Apmēram tā iesākas šobrīd izplatītākais bankas klientu krāpšanas veids Latvijā, par kuru brīdinājumus varam lasīt ik vienas internetbankas pirmajās lappusēs, bet tik un tā cilvēki iekrīt. Pēdējā mēnesī Latvijā fiksēti aptuveni 6000 šādu krāpniecības mēģinājumu, un varam tikai minēt, cik daudzi nemaz netiek pamanīti. Pārsvarā šie zvani ir krievu valodā un tālāk sarunā jau bankas klients tiek apstrādāts, lai izpaustu par sevi pēc iespējas vairāk informācijas.

Piedāvājam noklausīties reālu krāpnieces un upura sarunu. Šajā sarunā kliente atsakās nosaukt savu bankas lietotājvārdu un apstiprināt savu identitāti ar SmartID, jo zina, ka banka neko tādu telefoniski nevaicātu. Ja banka pamanītu, ka ar jūsu naudu notiek kaut kas dīvains, tā rīkotos mazliet citādi. 

Krāpnieki šobrīd darbojas krievu valodā un viens no policijas un arī banku ieteikumiem ir sarunā pāriet uz latviešu valodu, to dara arī mūsu kliente, aizrādot krāpniecei, ka netic tās dīvainajam akcentam. 

Valoda ir tikai viens no šķēršļiem, pēc “Swedbank” izpētītā, krāpnieki strādā no Austrumukrainas un visticamāk, tas būs tikai laika jautājums, līdz tie tiks pie kāda arī latviski runājoša.

Ik dienu pasaulē tiek izkrāpts gana daudz naudas, lai ļaundari varētu atļauties arī ieguldīt gudrākās tehnoloģijās un iemācītos arī uzrakstīt gramatiski pareizu vēstuli. 

Tehnoloģijas, protams, ir palīgs krāpniekiem, gan lai ievāktu par upuriem informāciju, apstrādātu to un piemeklētu labāko veidu, kā piemānīt tieši jūs.

Tehnoloģiski smalkāks krāpšanas veids nesen manīts Vācijā, kur ļaundari visupirms inficē upura datoru ar nepamanāmu kodu, kurš nedara neko citu, kā vien internetbankas konta pārskatā pievieno vienu lieku rindiņu – par prāvas summas ieskaitījumu kontā. Tad seko zvans, kurā gluži kā to darītu banka, cilvēkam lūdz ielūkoties viņa kontā, neprasot telefoniski nekādus apliecinājumus, paskaidrojot, ka tas ieskaitījums ir noticis kļūdas dēļ un lūdz naudu aizskaitīt atpakaļ. Godīgie vācieši to arī naski dara, lai gan īstenībā šo naudu nekad nav saņēmuši. Ja agrāk ļaundari mēģināja uzlauzt pašas banku sistēmas, to izdarīt kļūst aiz vien dārgāk un sarežģītāk, tāpēc tiek tēmēts uz vājāko punktu un tas diemžēl ir cilvēks.

Par krāpnieku upuri var kļūt ikviens, neatkarīgi no izglītības līmeņa, tehnoloģiju prasmēm – atšķirsies tikai piepūles daudzums, kādu ļaundarim nāksies izmantot.

Tāpēc ir ieteicams sevi pasargāt preventīvi:

• noteikt savām ikdienas vajadzībām reālistiskus konta dienas limitus,
• ja gluži katru dienu nepērkat kaut ko internetā, tad atslēgt kartei šādu pirkumu iespēju un pieslēgt to tikai tad, kad gribat iepirkties internetā.

Brīdī, kad saprotat, ka tomēr esat apmānīts un nauda no konta pazudusi, nekavējoties sazināties ar policiju un banku, daļā gadījumu banka naudu vēl var paspēt atgūt – karšu darījumos gandrīz vienmēr, bet grūtāk ir ar tiešajiem pārskaitījumiem no konta. 

Vēl tāds, jau smalks un izkopts krāpšanas veids – darba sludinājums, uz kuru cilvēks atsaucas, notiek reāla darba intervija attālinātā video zvanā, kurā, protams, mērķis ir ievākt pēc iespējas vairāk datu par upuri, tostarp biometriskos, sadraudzēties ar Jums sociālajos tīklos. Pēc kāda laika paziņo: apsveicam, jūs izturējāt darba pārrunas un esat pieņemta/-s darbā, tik jums elektroniski jāparaksta darba līgums un jāpieslēdzas mūsu uzņēmuma sistēmai izmantojot internetbankas autentifikāciju. Un tālāko jau jūs sapratāt. Godīgi sakot, es pats sevi redzu šādā slazdā iekrītam. 

Vēl vērts atgādināt, ka joprojām visai izplatīti Latvijā ir apkrāpt ar viltus ieguldījumu fondiem, brokeriem un naudas summas, ko cilvēki šādi savas lētticības, dažkārt pat pēc banku un tuvinieku brīdinājumiem tomēr zaudējuši ir iespaidīgas. 

Te padoms ir tikai viens – neuzticiet savu naudu Latvijā nelicenzētiem fondiem, tos, kuri ir licenzēti un uzraudzīti var pārbaudīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājalapā sadaļā “Tirgus dalībnieki”.  Komisija ik pa laikam informē arī par veiklākajiem krāpniekiem šajā jomā.

Raidījumā uzklausām pārstāvi Jāni Kropu „Swedbank” un „SEB bankas" Informācijas drošības vadītāju Oskaru Blumbergu.