Raidījumā kāda uzņēmuma pieredze, kuram jaunā koronavīrusa izplatīšanās atveda tik daudz klientu, ka nācās uz laiku slēgt veikalu. Meklējam arī atbildi uz jautājumu, kas mūsu dzīvē mainīsies pēc tam, kad Covid-19 pandēmija būs beigusies.

“Uzņēmumiem ir grūts laiks – jo izejvielas trūkst, piegādes ķēdes nestrādā, transporta izdevumi auguši gandrīz divas reizes, cenas izejvielām – arī divas reizes. No vienas puses – nav kam pārdot, bet nav arī, no kā ražot. Pietiek pietrūkt dažām izejvielām, lai ražošana apstātos,” saka profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns.

Kopumā saruna gan vairāk par potenciālajām izmaiņām, ko ekonomikā atnesīs krīze.

Krīzes laikā pieprasītas galda spēles un spēles tiešsaistē

“Pirmā mūsu reakcija bija – mēs nolēmām vieni no pirmajiem aizvērt veikalus, jo jutām, ka pieprasījums pēc galda spēlēm, kas nav griķi vai tualetes papīŗs, būtiski pieauga un pieauga cilvēku apjoms,” saka Egils Grasmanis, “ Braingames publishing” vadītājs.

Pēc pāris dienām slēgtie galda spēļu veikali atkal atvērti. Bet ar jauniem drošības pasākumiem – pieņemti tiek tikai bezskaidras naudas norēķini, veikalā jāievēro distance un apkalpots vienlaikus tiek tikai viens klients. Bet, ja citām nozarēm pieprasījums ir zudis, tad vismaz galda spēles laikā, kad liela daļa cilvēku piespiedu vai brīvprātīgā kārtā laiku pavada mājās, ir pieprasīts produkts.

Egils Grasmanis darbojas arī spēļu izstrādātāju asociācijā, kur apvienojušies ne tikai galda, bet arī video un mobilo spēļu izstrādātāji. Un arī šīm spēļu biznesa nišām klājoties labi. Kā saka Grasmanis – visam, kas bāzēts tiešsaistē, šo krīzi pārvarēt būs daudz vieglāk.

Mācāmies dzīvot attālināti un digitāli

Attālināts darbs, attālināta mācīšanās, attālināta iepirkšanās - tā ir mūsu ikdiena. Bet strādāšana attālināti, darbs ar klientiem attālināti nenozīmē tikai īsāku laiku, ko darbinieki pavada ceļā. Tas nozīmē potenciāli izmaiņas sabiedriskā transporta uzņēmumiem, izmaiņas biroja telpu tirgū, izmaiņas tajā, ko cilvēki sagaidīs no saviem mājokļiem, izmaiņas tiem, kas veido dažādas uzņēmumu datorprogrammas. Personālvadībai un uzņēmumu iekšējās drošības dienestiem būs jādomā, kā risināt problēmas, ko rada darbinieks, kurš neatrodas uzņēmuma telpās. Un kur vispār ir uzņēmuma telpas?To, ka uzņēmumiem būs jāmaina iekšējie procesi, uzsver arī Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente.

Ja raugāmies plašākā perspektīvā, Latvijas Universitātes ekonomikas, vadības un biznesa fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš norāda, ka viņa prāt ir divi tālākie notikumu scenāriji. Pirmais – neko neesam mācījušies un tiklīdz pret koronavīrusu tiek izdomāta vakcīna, viss atgriežas iepriekšējās sliedēs. 

Otrs scenārijs – mēs esam kaut ko iemācījušies un tur ir pāris būtiskas lietas. Pirmā – iedzīvotāji saprot arvien vairāk valsts nozīmi. Nepieciešama valsts iesaiste procesu dzīvotspējai. Varētu mainīties arī attieksme pret nodokļu maksāšanu, tiem, kas to darījuši ir priekšrocības, vērtē Bērziņš.

Kopumā - lai gan šī krīze būs sāpīga un risku uzņēmumiem ir ļoti daudz, visi uzrunātie uzsver arī kādu iespēju, gan uzņēmumiem, gan ikvienam no mums. Piemēram, Ieva Tetere, SEB bankas prezidente, atzīst - šāda krīze ir iespēja ilgi diskutētas un ilgi plānotas pārmaiņas ieviest straujāk.