Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik prātīgi ir ieguldīt zeltā, kā arī par neierastākiem investēšanas veidiem. Un – arī nedaudz par krīžu vadību uzņēmumos, jo esam pašķirstījuši kāda liela Latvijas uzņēmuma krīzes vadības rokasgrāmatu.

Krīžu vadība uzņēmumos

„Krīzes situācijā nav laika domāt. Nedomā, atver „čeklistu” jeb kontrolkarti, un izpildi. Ja tev nav savlaicīgi izveidotas kontrolkartes un krīzes organizācijas, tad tev ir problēma,” saka Jānis Vanags, uzņēmuma „Maxima” korporatīvais vadītājs.

Pievienotai vērtībai ir iedota pašķirstīt uzņēmuma krīžu rokasgrāmata. No ārpuses izskatās kā tipisks uzņēmuma dokumentu apkopojums – oranža plastmasas mape, iekšā dokumentu lapas un gar malām pielīmējamās grāmatzīmju lapiņas visās pasaules krāsās. Bet pašķirstot – kā instrukcijas dažnedažādām situācijām uzņēmumā. 

Un ar šādu rokasgrāmatu krīzē, kad satraukuma un stresa visiem tāpat pietiek, ir vieglāk tikt galā. Bet no otras puses – kādam ir jārūpējas, lai visi veicamo darbu saraksti būtu aktuāli. 

„Tā  grāmata nav statiska, tā visu laiku jāaktualizē. Ja krīzes mainās, tad organizācija, kas uz to atbild, nemainās. Tur ir tie paši pamatelementi,” norāda Jānis Vanags.

Šie pamatelementi ir - kas vada uzņēmuma pamatdarbību, kas vada krīzi, kas dara, ko dara un kurš par ko atbild, kā informē, kur satiekas, kā mazina krīzes negatīvās sekas, kā uzņēmumam atgriezties normālā režīmā. Jānis Vanags uzsver, ka ierēķinātas esot arī dažnedažādas kļūdas.

Pie rokasgrāmatas uzņēmumā ķērušies jau 2018.gada sākumā, piesaistot „Kenyon International”, savukārt pandēmijai sāka gatavoties jau šī gada janvārī, kad Covid-19 risks vēl tikai parādījās pie pamales. Un reaģēšana laikus esot atmaksājusies. Tajā pašā laikā Jānis Vanags min, ka Covid krīze, kura skāra gandrīz katru ne tikai Latvijas, bet arī pasaules uzņēmumu, iespējams, ir izdarījusi mazu lāča pakalpojumu Latvijas uzņēmumiem.

Viegli gūti panākumi situācijā, kur pareiza rīcība kopā ar veiksmi visu padarīja vienkāršāku var radīt viltus pārliecību, ka esam krīžu vadībā lieli zinātāji un varam vairs neuztraukties. Un tas atbilst ne tikai uzņēmumu sajūtām par Covid krīzi, bet arī var attiecināt uz investēšanu.

Neparastāki uzkrāšanas veidi

Jau iepriekšējā raidījumā noskaidrojām, ka ieguldīšana akciju tirgū prasa pacietību, zināmu devu zināšanas un spēju nesatraukties par īstermiņa akciju cenu svārstībām, jo vilkmi un jaudu nodrošina tieši ilgtermiņa investēšana.

Taču ir jāsaprot kādos uzņēmumos investēt, kādi ir to darbības rādītāji un kādos tirgos tie strādā. Vienkāršāks variants ir to uzticēt bankas ekspertiem, kas pārvalda ieguldījumu fondus. Bet vai ir vēl kāda ieguldījumu zelta āderes? Par to Lindas Zalānes ierakstā.