Šodien raidījumā Pievienotā vērtība par tirgiem un krāšanu, apaļojot.

Tirgotāji, protams, Covid-19 ietekmi sajuta, bet – mums visiem tik un tā vajag ēst, apģērbties, tīrīt māju, izklaidēties un tā tirdzniecības apjomi pēc kritiena ārkārtas situācijas laikā visai strauji atguvās.

Tā sadaļa, kur statistika rāda bēdu ieleju, ir tirgošanās stendos un tirgos. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, aprīlī tā saruka par gandrīz 50 %, ja salīdzina ar iepriekšējā gada aprīli. Un pārējie mēneši nebija daudz labāki: maijā – kritums par trešdaļu, martā un jūnijā – par ceturto daļu, bet jūlijā – 10 % kritums, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu.

Nu kādi tirgi vīrusa plosīšanās laikā! Pat Brīvdabas muzeja gadatirgu pārcēla uz vasaras beigām un daļēji arī uz interneta veikalu. Bet pamazām situācija uzlabojas un dažādi tirdziņi tiek rīkoti.

Pievienotā vērtība devās uz tirdziņu Rundāles pils dārzā, lai jautātu tirgotājiem, kā pārdzīvots šis gads un ko uzņēmēji mācījušies?

Bet raidījuma noslēgumā stāsts, mazliet paturpinot šīs sezonas tēmu par naudas krāšanu un vairošanu.

Jau iepriekš stāstījām, ka šobrīd beidzot Latvijas iedzīvotāji uzkrājuši vairāk nekā ir aizņēmušies.

Bet būsim godīgi – tik un tā krāšana nav ne uz pusi tik patīkama kā naudas tērēšana. Un reizēm ir grūti sevi disciplinēt, lai krājumus vairotu, nevis ļautos impulsam. Un reizēm vienkārši sākt krāt naudu ir mazliet biedējoši un liekas, ka tur noteikti vajag lielas summas un vispār – ko nu es. Bet – ja krāšana notiek nemanot, ik reizi, kad iepērcies ar karti, tad labie paradumi attīstās paši par sevi. Vai vismaz tāda ir to banku doma, kuras piedāvā veidot uzkrājumu noapaļojot pirkuma summas.

Loģisks jautājums – vai tas strādā un cilvēkiem tiešām izdodas šādi iekrāt?