Mana ģimene ir cietusi “Simtlatnieku programmā”. Es tad vel biju bērns. Nabadzība bija sāpīga. Vienaudžu ņirgāšanās bija nepārvarama. Manam tēvam pirms dalības “Simtlatnieku programmā” bija pārciesti divi insulti un astma. Mans tēvs strādāja par celtnieku līdz 2006. gada beigām. 2007. gadā bija uz zilās lapas. Līdz 2007. gada beigām skaitījās firmā. Sākumā solīja darbu, bet darba nebija. Tā kā starp zilo lapu un atlaišanu bija tukšie mēneši, manam tēvam nepienācās bezdarbnieka pabalsts. Invaliditātes grupu neviens nedeva. Kaut gan ārstiem būtu jāzin kā celtniecības ķīmija ir kaitīga. 90-jos gados celtniecībā drošības tehniku neievēroja. Visiem bija po*uj, jo vajadzēja iegūt savu pirmo puslegālo kapitālu. Daudzi būvdarbu vadītāji celtniecības materiālus norakstīja, algas aploksnēs maksāja un vēlāk dibināja savas firmas. Tālab astma pēc darba celtniecībā nav nekāds dižais pārsteigums. Strādājot “Simtlatnieku programmā”, mans tēvs sākumā tīrīja ceļmalas no krūmiem un nelieliem kokiem. Par laimi, vietējā sociālā darbiniece ļāva paņemt sacirsto kā malku, taču dažreiz šķeldotāji mana tēva sacirsto atņēma. Tā bija žēlsirdība. Par traktora noalgošanu gan nācās maksāt. Tā kā mana māte dzina kandžu, samaksāt traktoristam nebija problēmu. Vēlāk mans tēvs mūrēja kapos akmens mūri. Viņš to restaurēja. Mūris bija sabrucis un manam tēvam nācās to pārtaisīt. Darbs ar akmeņiem ir smags, daudzi to nespēj/nemāk veikt. Esmu vājāks par savu tēvu, es tādu darbu nespētu veikt. Darbs ilga divas siltās sezonas. Līdz darba vietai nācās iet 5km turp un atpakaļ. Mūrēšanu uzraudzīja domes priekšsēdētājas vietnieks. Sākumā maksāja 100Ls, vēlāk nosacījumiem mainoties maksāja 80Ls. Protams, tēvam par darbu iedeva atzinības rakstu un 50 Ls aploksnē. Manam tēvam pēc tam piedāvāja mūrēt mūri citos kapos, taču mans tēvs atteicās. Veselība bija vāja, kā arī transportu neviens nenodrošināja. Pašlaik mans tēvs ir pensionārs. Viņam pirms darbspēju zaudēšanas bija 30 gadu stāžs, kaut arī bija laiki, kad nācās strādāt nelegāli. Diemžēl simtlatnieki netika iekļauti darba stāžā. Ar nabadzību es cīnos, studējot universitātē. Nabadzība man ir līdz kaklam. Ex. Labklājības ministrei Ilzei Viņķelei bija pietiekamas amatpersonas pilnvaras, lai izlabotu “Simtlatnieku programmas” netaisnības. Tajā laikā viņa bija pie varas. Taču viņa pievīla mani, manu tēvu un māti. Viņa uzmeta savu tautu. Nav viņai piedošanas šajā zemē. Nav Ilzei Viņķelei piedošanas šajā zemē. Mirušie visu redz. Veļu Māte visu zina. Karmas sods nāks par viņu un viņas dzimtu. Karma nav bēbis nevarīgs, tās kodiens ir ass un nežēlīgs. I. Viņķeles kundze atbildēs Dievu priekšā, viņu tiesās Dievi. Lai Ilze Viņķele dzīvo ilgu mūžu, taču Aizkapa valstībā viņu sagaida draņķīga dzīve. I. Viņķeles nākamās reinkarnācijas būs sūdīgas. Dievi man liecinieki!
Ar zaļu un kuplu skaudību, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs
(Vislatvijas Skaudības Dievs Skolnieciņš)
[Baltu Skaudības Dievs Skolnieciņš]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#simtlatnieki #SimtlatniekuProgramma #Skolnieciņš

Apmēram pirms 10 gadiem iesākās ”Simtlatnieku programma”. “Simtlatnieku programma” ilga n-tos gadus. Pa šo laiku “Simtlatnieku programmā” mainījās gan tās nosaukums, gan norises nolikums. Pirmie simtlatnieki strādāja pilnas slodzes darbu (8 stundas 5 dienas nedēļā) par 100Ls mēnesī. Strādāt “Simlatnieku programmas” ietvaros drīkstēja vien 6 mēnešus gadā. Sākumā var šķist, ka 100Ls uz rokas ir laba alga, jo minimālā alga neto bija apmēram 130Ls (minimālā bruto alga bija 200Ls). Priekš bezdarbnieka tā var šķist labdarība. Tomēr patiesība izrādās krietni skaudrāka, jo no šiem 100Ls nodokļi nav maksāti. Rezultātā simtlatnieki nonāca krietni bēdīgākā situācijā nekā minimālās algas saņēmēji. Par simtlatniekiem netika veiktas sociālās iemaksas. Pēc kāda laika, aizbildinoties ar akūtu naudas trūkumu Valsts kasē, mūsu noziedzīgā valdība simtlatnieku atalgojumu no 100Ls samazināja līdz 80Ls. Mūsu noziedzīgā valdība simtlatniekus dēvēja par stipendiātiem, taču pēc būtības simtlatnieki bija vergi. Tikai alkatīgi vergturi verdzību spēj nosaukt par labdarību. Es vergturus necienu, es vergturus nīstu. Tajā pašā laikā, kad notika “Simtlatnieku programma”, mūsu politiķi saņēma n-tās reizes lielākas algas. Piemēram, pašvaldību domju priekšsēdētāju (mēru) alga bija no tūkstoša līdz diviem tūkstošiem latu neto mēnesī (dažiem pat lielāka). Par laimi, VID Publiskajā datu bāzē var atrast valsts amatpersonu deklarācijas, kur norādīta informācija par ierēdņu un politiķu ienākumiem.
Lai Latvju Dievi piedod mūsu noziedzīgajai valdībai – alkatīgajiem uzņēmējiem, politiķiem un augsta ranga ierēdņiem – noziegumus pret savu tautu! Aizlūgsim Latvju Dievus, lai mūsu valdība nožēlo paveikto! Veļu Mātes sirpis ir ass. Augstākā labuma vārdā Veļu Māte izpļaus katru alkatīgo dvēseli, kura apdraud Latvijas un latvju tautas nākotni. Karmas rats ir iegriezts!
Ar zaļu un kuplu skaudību, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs [Latvju Dievu dēls]
(Skauģu Skauģis)
[Simtlatnieka dēls]
[Baltu Skaudības Dievs Skolnieciņš]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#simtlatnieki #SimtlatniekaDēls #SimtlatniekuProgramma #NoziedzīgāValdība #SilesVepri #BadaSkartāLatvija #krīze #Skolnieciņš #SkaudībasDievs #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #DabasMāte #VeļuMāte #karma #nabadzība #bezspēcība
P.S. Augstākie spēki (Latvju Dievi) agri vai vēlu visu saliks pa vietām. Karmiskais sods ir neizbēgams. Neviens mirstīgais no tā nevar izvairīties…
P.S.S. Paldies Ilzei Viņķelei par “Simtlatnieku programmu”! Mirušie visu redz. Veļu Māte visu zina. Karmas rats griežas.