Latvijā, ieviešot dzērienu depozīta sistēmu, būtu jāskatās plašāk, nevis jākopē citas Eiropas Savienības valstis. Nevajadzētu aprobežoties tikai ar pet un stikla pudeļu un skārdeņu iekļaušanu sistēmā, intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs.
Viņš pauda, ka pet un stikla pudeļu un skārdeņu daļa kopējā atkritumu apjomā nav pārāk liela, tādēļ vajadzētu apspriest arī citu iepakojumu ieviešanu sistēmā, piemēram, tetrapaku. Paredzēts, ka kopējās depozīta sistēmas izmaksas segtu operators, ko veidotu dzērienu ražotāji un tirgotāji. Depozīta sistēma varētu izmaksāt 24-27 miljonus eiro.
Sistēmā būtu gan depozīta automāti, gan iepakojumus pieņemtu arī manuāli. Veikalā dzēriena sadārdzinājums būtu no 3 līdz 4,5 centiem, bet, nododot iepakojumu, patērētājs saņemtu 10 centus par vienu taras vienību. Plešs atzina, ka iepriekš plānotais sistēmas ieviešanas termiņš 2020. gadā, visticamāk, nav reāls.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X