1925. gada 1. novembrī darbu sāka Rīgas radiofons. Pirmā pārraide ir pieslēgšanās Operas teātrim, no kura translē Dž. Pučīni operu "Madame Butterfly". Sākotnēji kopējais raidlaika ilgums dienā nepārsniedza divas stundas. Bet pēc pieciem gadiem, 1930. gadā, tieši 1. novembrī atklāj vienu no modernākajiem tirgiem Eiropā – Rīgas centrāltirgu.

Viss sākās 20. gadsimta sākumā, kad Rīgas rāte sāka domāt par to, ka pilsētai vajadzētu savu centrālo tirgu. Pirmais pasaules karš šos plānus atlika līdz pat 1922. gada 18. decembrim, kad Rīgas dome pieņem lēmumu par Centrālā pilsētas pārtikas tirgus celtniecību. Tā tapšana prasīja astoņus gadus.

Iepriekšējais pilsētas tirgus bijis izvietots turpat netālu – Daugavas krastmalā, bet augošajai pilsētai tas bija kļuvis par šauru un antisanitāru.

Par jaunā tirgus “krusttēvu” uzskatāms Rīgas pilsētas valdes tirdzniecības daļas vadītājs Klāvs Lorencs. Izmantot jaunceltņu hallēm Pirmā pasaules kara laikā Vaiņodē uzcelto vācu cepelīnu angāru dzelzs konstrukcijas nolēma viņš. Par angāru konstrukcijām Rīgas pilsēta samaksāja Valsts mantu uzņemšanas komisijai nepilnus 5 miljonus Latvijas rubļu.

Sākotnēji cepelīnu angārus bija domāts atstāt to sākotnējos izmēros – 37,4 metru augstumā, 47,2 metru platumā un 240 metru garumā, bet lielais augstums radītu pārāk lielas temperatūras svārstības, trūktu nepieciešamā aprīkojuma tik liela tilpuma ēkas apsildīšanai. Tādēļ nolēma izmantot tikai angāru augšējās daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona.

Diskusijas par to, kādam jābūt Rīgas centrāltirgum bija spraigas un ilgas. Bija izsludināts pat starptautisks konkurss, un pat tajā godalgotos projektus nepieņēma kā galīgās versijas. Labās idejas summēja, nodibināja Tirgus jaunbūves biroju un izveidoja tirgus būves komisiju. Kopā ar atzītiem arhitektiem un inženieriem strādāja arī studenti – topošie speciālisti.

Un tā 1924. gada jūnijā sākās tirgus būvniecības darbi ar divu sarkano spīķeru rindu nojaukšanu, bet centrāltirgus pamatakmeni kopā ar cinka caurule, kurā ielikts protokols ar pilsētas domes lēmumu par centrāltirgus celšanu un visi tās dienas Rīgas laikraksti, iemūrēja 1925. gada 25. septembrī.

Diemžēl pēc gada būvniecību naudas trūkuma dēļ nācās pārtraukt uz diviem gadiem. Celtniecībai atsākoties, divu gadu laikā līdz to pabeigšanai 1930. gada rudenī, tirgus paviljonos notika dažādi pasākumi. Tā 1929. gada rudenī par godu Latvijas skolu desmit gadu darbības atceres svētkiem gaļas paviljonu piepildīja skolēnu radošo darbu izstāde. Nākamā gada pavasarī tirgus telpās noritēja starptautiska automobiļu izstāde, to nomainīja Latvijas mednieku biedrības rīkota izstāde.

Un tad pienāca brīdis oficiālai centrāltirgus atklāšanai. Tā notika 1930. gada 1. novembrī, kad Rīgas pilsētas valde iepazīstināja ar jauno Rīgas centrāltirgu, valsts augstākās amatpersonas, tostarp valsts prezidentu ar kundzi.

Desmit dienu pēc svinīgās atklāšanas tirgotāji no Daugavmalas tirgus pārceļas uz jauno centrāltirgu. Uz to brīdi Rīgas centrāltirgus ir ne tikai lielākais, bet arī labākais un modernākais tirgus Eiropā, tolaik visos paviljonos bija elektrība un ieviesta centrālā apkures sistēma.

1939.gadā pie centrāltirgus izbūvēta jauna un moderna iebraucamā vieta, kur iespējams novietot ar 100 zirgu, auto un motociklu. Maksa par 12 stundu izmantošanu bijusi 50 santīmu. Tā paša gada vasarā centrāltirgū uzdarbojušies garnadži. Kā ziņo tā laika prese, tad siera zagļiem izdevies aizstiept 14 lielos sierus un tirgotāja balto ķiteli. Visi trīs zagļi aizturēti brīdī, kas gribējuši sieru pārdot. Tiesa tiem piesprieda sodu pārmācības namā.

Kara laikā zivju un sakņu paviljonā izvietoja vācu kara tehnikas darbnīcas, bet Staļina laikā piena paviljonu atbrīvoja no tirgotājiem, lai varētu izveidot 9 metrus augsto Staļina pieminekli. Iesākto projektu pārtrauca Staļina nāve.

Turpmākos padomju gadus centrāltirgu sauca par Centrālo kolhozu tirgu un tā laika prese to slavēja kā labāko tirgu visa Padomju Savienībā.

1983. gadā centrāltirgus paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūra pieminekli. Bet jaunāko laiku vēsturē tirgus ieies ar to, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2019. gada 15. janvārī durvis ver atjaunotais gastronomijas paviljons, kurā izvietojusies tūristu pievilinātāja – ēdināšanas pilsētiņa jeb centrālais gastro tirgus.