1908. gada 1. oktobrī Forda autobūves rūpnīcu Detroitā, Mičiganas štatā, pameta pirmais automobilis Ford Model T. Šim auto bija lemts radīt īstu apvērsumu autobūves industrijā, padarot automašīnu no luksusa preces par masveidīgu ražojumu, kas pieejams katrai vidēji pārtikušai ģimenei.

„Es būvēšu automašīnu ļoti daudziem. Tā būs gana liela ģimenei, bet gana maza, lai viens cilvēks to spētu vadīt un apkopt. Tā tiks būvēta no vislabākajiem materiāliem, un to būvēs labākie meistari, kurus varēs atrast, un tās konstrukcija būs pati vienkāršākā, kādu spēj radīt mūsdienu inženierija. Bet tās cena būs tik zema, ka ikviens, kas saņem kārtīgu algu, spēs to nopirkt un kopā ar ģimeni baudīt svētīgās prieka stundas Dieva plašajās ārēs.” Tādu apņemšanos pauda amerikāņu autorūpnieks Henrijs Fords, un tas tika teikts par automašīnu Ford Model T, kura pirmais eksemplārs pameta Forda rūpnīcu 1908. gada 1. oktobrī.

Henrijam Fordam izdevās īstenot savu apņemšanos pilnībā, un droši vien pat viņš sākotnēji necerēja uz tiem grandiozajiem panākumiem, kādi bija viņa lolojumam. Ford Model T kļuva par pirmo masveidīgi pirkto un lietoto auto pasaules vēsturē, par aizsākumu visam tam, ko mēs šodien saprotam ar autobraukšanas un autoīpašuma kultūru. Neapšaubāma ir automašīnā izmantoto materiālu kvalitāte. Daudzas daļas, ražotas pagājušā gadsimta pirmajā pusē, līdz mūsdienām izdzīvojušajos Model T spēkratos turpina kalpot joprojām. Arī konstrukcijas uzlabojumi, un pirmām kārtām – vienkāršojumi, salīdzinot ar citām 20. gadsimta sākuma automašīnām, ir nenoliedzami. Nozīmīgi jaunievedumi bija veikti dzinējā un aizdedzes mehānismā, pārnesumos un piedziņā, amortizācijā un riteņu mehānismā. Tomēr nozīmīgākie Henrija Forda jaunievedumi skāra ražošanas procesu. Sākotnēji arī Model T tika ražots ar tradicionālajām metodēm, pirmajā pilnajā ražošanas mēnesī izlaižot tikai vienpadsmit automašīnas. Šāda auto cena tobrīd bija 850 dolāru – apmēram 20 000 dolāru mūsdienu ekvivalentā. Jau šī cena bija divas līdz trīs reizes zemāka nekā citiem tolaik ražotajiem spēkratiem, un pieprasījums pēc jaunajiem Forda auto jau pirmajos mēnešos daudzkārt pārspēja piedāvājumu. Bija strauji jākāpina ražošanas tempi, un Henrijs Fords bija īstais vīrs šim uzdevumam. Laikā no 1909. līdz 1914. gadam tika attīstīta ražošanas metode, kuru mēs šodien pazīstam kā konveijera principu. Tikai standarta detaļas, pēc iespējas daudz specializētu ražošanas rīku un iekārtu, pēc iespējas maz unikālu prasmju – tā var īsi raksturot šo metodi. Forda rūpnīcas strādniekam bija jāapgūst tikai dažas salīdzinoši vienkāršas operācijas un jāveic tās vajadzīgajā tempā, saņemot par to lielāku algu, nekā iepriekšējās paaudzes automehāniķi, kuri pārzināja spēkrata būvēšanu no „alfa” līdz „omega”.

Rezultāti bija satriecoši. 1914. gadā vienas Ford Model T automašīnas izgatavošana prasīja vairs tikai 93 minūtes, un ik pēc trīs minūtēm no Forda rūpnīcas konveijera noripoja jauns Model T. Automašīnas cena bija kritusies vairāk nekā divkārt, un strādnieks, kas strādāja pie Forda konveijera, šādu summu nopelnīja četros mēnešos. Taču arī tā vēl nebija galīgā robeža: ap 1925. gadu Model T maksāja vairs tikai 240 dolārus – nepilnus 2700 dolārus mūsdienu ekvivalentā jeb savas 20 reizes lētāk nekā vidusmēra automašīna pirms 1908. gada. Pavisam laikā no 1908. līdz 1927. gadam tika saražoti vairāk nekā piecpadsmit miljoni Ford Model T, un šis rekords palika nepārspēts līdz 1972. gadam, kad to „pārsita” cita autovēstures leģenda – Volkswagen Beetle.