1792. gada 10. novembrī, vietā, kuru gadu iepriekš ASV prezidents Džordžs Vašingtons izvēlējās zemesgabalu prezidenta rezidences celtniecībai,  tika ielikts ASV Baltā nama pamatakmens.

Iespējams, ka pasaulē, dzirdot vārdu Baltais nams, viena no pirmajām asociācijām ir ēka, kas atrodas Pensilvānijas avēnijā 1600, Vašingtonā, ēka kas nu jau vairākus gadu simtus ir Amerikas prezidenta rezidence.

Baltais nams neapšaubāmi ir viens no būtiskākajiem un zināmākajiem arhitektūras objektiem Amerikā, kur ikvienam vārdu salikums Baltais nams ir vienlīdzības zīme ar ASV prezidenta rezidenci. Šī nama fasāde arī ir balta un iemesls, kādēļ šī nama fasāde ir balta, ir nevis dekoratīvs, bet arī praktisks.

Zemes gabalu prezidenta rezidences celtniecībai 1791. gadā izvēlējās tā brīža Amerikas prezidents Džordžs Vašingtons. Celtniecībai izvēlējās īru izcelsmes arhitekta Džeimsa Hobana iesniegto projektu, kas zināmā mēra sasaucies ar Īrijas parlamenta ēku. Džordžs Vašingtons priekšroku šim ēkas dizainam deva tādēļ, ka tas ļoti atšķīrās no tā laika augstmaņu pilīm, kas bija celtas Eiropā.

Jau nākamā gada 10. novembrī ielikts pamatakmens, bet astoņus gadus vēlāk prezidents Džons Adamss un viņa sieva Ebigeila pārcēlās uz joprojām nepabeigto rezidenci. Tiesa, ēka jau bija ieguvusi savu ārējo veidolu un balto krāsu.

Ēkas fasāde tika apmesta ar smilšakmeni un tā vietā, lai rezidenci vienkārši nokrāsotu baltu, to balsināja ar kaļķi, tādejādi smilšakmeni padarot noturīgu pret mitrumu un salu. Turpmākos gados, lai ēku uzturētu baltu, to laiku pa laikam balsināja, bet, kad 1812. gadā britu – amerikāņu kara laikā daļa nama tika nopostīta, karavīri tieši ar kaļķi veiksmīgi maskējuši daļu no bojājumiem, radot iespaidu, ka tik ļoti nemaz prezidenta rezidence nav cietusi.

Pēc kara ēku atjaunoja un tad 1818. gadā kaļķa vietā izmantoja mirdzoši baltu svina bāzes krāsu un lēš, ka nama pārkrāsošana toreiz izlietoti teju divi tūkstoši litru cilvēka veselībai kaitīgās krāsas. Mūsdienās baltās krāsas tonis ir „whisper white” jeb „čukstu balts” un to izgatavo uzņēmums „Duron”.

Sākumā  prezidenta rezidenci par balto namu dēvēja vien sarunvalodā oficiāli tā dažādos laikos saukta par prezidenta pili, prezidenta namu, izpildvaras savrupmāju. Izrādās, tikai 1901. gadā prezidents Teodors Rūzvelts tai oficiāli piešķīra vārdu Baltais nams. Un viņš savā valdīšanas laikā noorganizēja iespaidīgu ēkas renovāciju, kuras ietvaros piebūvēja rietumu spārnu.

Rezidences sešos stāvos ir 132 istabas, 35 vannas istabas, 412 durvis, 1478 logi, 28 kamīni, 8 kāpņu telpas un trīs lifti. Baltā nama virtuvē var sagatavot vakariņas 140 viesiem, bet uzkodas vairāk nekā tūkstoš ciemiņiem. Un iegādātās pārtikas rēķinu apmaksa valsts pirmā ģimene paši.

Kopš 1909. gada prezidenta darbistaba atrodas Ovālajā kabinetā, kas atrodas ēkas kreisajā spārnā. Starp citu Karolīna un Džons Kenediji pirmie Ovālo kabinetu izdekorēja helovīnam, un jāteic, ka teju katrs no Baltā nama iemītniekiem veicis ēkā vai apkārtnē kādus pārkārtojumus vai jaunievedumus.

Tā Ričards Niksons izveidoja pievienoja boulinga laukumu, tikmēr Baraks Obama tenisa kortus pārveidoja tā, lai tur varētu spēlēt arī basketbolu. Starp citu žurnālisti jau sen terminu Baltais nams lieto kā ASV prezidenta administrācijas sinonīmu. Baltais nams attēlots arī uz 20 dolāru naudas zīmes.