2011. gada 11. martā Japānas piekrasti satricināja deviņas magnitūdas spēcīga zemestrīce, izraisot desmit metru augstu postošu cunami valsts ziemeļu piekrastē. Kopumā dzīvību zaudēja vai bez vēsts pazuda 20 000 cilvēku. Dabas stihijas izraisa avāriju arī Fukušimas atomelektrostacijā, kas kļuva par nopietnāko kodolkatastrofu pasaulē pēc traģiskās avārijas Černobiļā.

Postošā zemūdens zemestrīce notika 2011.gada 11.martā pulksten 14:46 pēc vietējā laika. Tās epicentrs bija Klusajā okeānā, aptuveni 370 kilometru no Japānas galvaspilsētas Tokijas. Zemestrīce izraisīja postošus cunami Japānas piekrastē, to augstums sasniedza 10-14 metru, bet visaugstākos reģistrēja Ofunato pilsētā, kur cunami viļņi sasniedza līdz pat 23,6 metrus lielu augstumu. Cunami izplatījās pāri visam Klusajam okeānam, sasniedzot Ameriku. 

Zemestrīces stiprums bija deviņas magnitūdas, kaut gan sākotnēji nelikās, ka zemes grūdieni būs tik postoši, jo ziņoja, ka varētu būt 7,9 magnitūdas stipri grūdieni. Tomēr šī izvērtās par spēcīgāko no zināmajām zemestrīcēm Japānas vēsture un ir viena no piecām spēcīgākajām zemestrīcēm pasaulē.

Zemestrīcē bojā gāja vairāk nekā 15 000 cilvēku, ievainoti 6000, bet bez vēsts pazuduši vairāk nekā 2000.

Zemestrīces  rezultātā notika nopietnākā avārija vienā no pasaules jaudīgākajām atomelektrostacijām, kas  atrodas 250 kilometru uz ziemeļiem no Tokijas. Cunami radīja traucējumus reaktoru dzesēšanas sistēmu elektropadevē. Avārijas rezultātā apkārtējā vidē noplūda cilvēka veselībai bīstama apjoma radiācija. Divdesmit kilometru rādiusā ap atomelektrostaciju evakuēja ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju. To var uzskatīt par vienu nu lielākajām kodolkatastrofām pasaules vēsturē.

Atbildīgās institūcijas notikušo pēc starptautiskās kodolnegadījumu skalas vērtēja no vērtēja, kā piektā līmeņa negadījumu, kamēr pasaules eksperti uzskatīja, ka avārija būtu vērtējama kā sestā vai pat septītā līmeņa katastrofa. Starp citu, Starptautiskā kodolnegadījumu skala ir skala šo katastrofu radīto drošības draudu izvērtēšanai. To 1990. gadā ieviesa Starptautiskā atomenerģijas aģentūra. Pavisam skalai ir septiņas pakāpes, no kurām katra nākamā ir desmitreiz nopietnāka nkā iepriekšējā.

Līdz avārijai Fukušimā visaugstākais, proti, 7. līmenis bija piešķirts tikai Černobiļas atomelektrostacijas avārijai. Tomēr pēc mēneša, tā paša gada 11.aprīlī arī oficiāli Japānas avoti atzina, ka Fukušimas avārija vērtējama kā augstākā - 7.līmeņa katastrofa.

Neraugoties un intensīviem glābšanas darbiem, pēc avārijas situācija atomelektrostacijā turpināja pasliktināties un 25.martā izsludināja evakuācija no plašākas teritorijas, jo atomelektrostacijas apkārtnē radioaktīvais piesārņojums pārsniedza normu jau tūkstošiem reižu. Bet maksimumu tas sasniedza pēc nepilna mēneša kopš avārijas.

Un vēl, tieši pēc zemestrīces Japānā 2011.gadā tika apkopoti dati par postošākajām zemestrīcēm pasaules vēsturē. Nācās secināt, ka no 24 lielākajām zemestrīcēm piecas, tātad vairāk nekā piektdaļa, bija notikušas pēdējo septiņu gadu laikā. Vai tā ir tikai sakritība vai tomēr dabas atbilde cilvēka rīcībai, par šo gan zinātnieki vēl turpina strīdēties.

Tikmēr šodien Fukušimā piesārņojuma līmenis atzīts kā zems, un tūristi drīkst apskatīt pamestās un izpostītās vietas. Jā, tagad šī vieta kļuvusi par tūristu piesaistes objektu. Pašvaldības apstiprināti gidi pavada tūristu autobusus, kas dodas apskatīt šo apkaimi, skaidrojot, kas noticis katastrofas zonā.