1963. gada 11. oktobris tiek uzskatīts par Francijas dziedātājas un kabarē zvaigznes Edītes Piafas nāves dienu. Viņa šo pasauli atstāja 47 gadu vecumā, kad bija iemiesojusi sevī un savās dziesmās Francijas garu un viņas dzīve bija mītu un leģendu apvīta.

Viņai nepiemita neviena no tām īpašībām, kas parasti piemīt zvaigznēm. Taču, kad atvērās priekškars, notika brīnums. Skatītāju acu priekšā bija dziedātāja, kuru ne bez pamata sauca par dievišķu. Edīte Piafa iemiesoja sevī un savās dziesmās Francijas garu, un par viņas dzīvi joprojām stāsta leģendas. Un dažbrīd grūti nošķirt, kur beidzas nostāsti un sākas patiesība.

Savas 47 gadu garās dzīves laikā Edīte Piafa piedzīvoja četras autokatastrofas, divas klīniskās nāves un vienu pašnāvības mēģinājumu. Īpaši smaga avārija notika 1952. gada augustā, kad Edītes kārtējais mīļākais, velobraucējs Andrē Puss nesavaldīja auto uz kalnu ceļa. Piafai bija jāveic neskaitāmas operācijas, un ārsti sāpju mazināšanai viņai parakstīja morfiju. Ar laiku viņa pierada pie šīs narkotiskās vielas. No vēlākās narkotiku atkarības Edīti nespēja glābt nekas – ne draugu pūles, ne ārstēšanās kursi. Labākajā gadījumā viņa uz kādu laiku nomainīja narkotikas pret alkoholu, lai pēc brīža atgrieztos pie vecajiem paradumiem.

Šāda dzīve atstāja iespaidu uz Piafas izskatu – viņa vēl vairāk novājēja, sāka zaudēt matus, viņas seja, pēc aculiecinieku teiktā, atgādināja „galvaskausu, kam pārvilkta āda”.

Tomēr Edītē vienmēr bija kas vairāk par izskatu – pat šādā stāvoklī viņa nezaudēja ne nieku no savas harismas un turpināja piesaistīt vīriešus. Visi viņi bija krietni jaunāki par Edīti, un viņa skumji atzina: „Popularitātei ir savi mīnusi. Tagad visi vīrieši, kas ar mani guļ, nekad neaizmirst, ka viņiem ir darīšana ar pašu Piafu.”

Bet zīmīgi, ka tieši šajā dzīves periodā Piafa iedziedāja savas labākās dziesmas.

Kad Edīte Piafa satikās ar 26 gadus veco grieķu frizieri vārdā Teofanis, viņš tapa iecelts gluži vai dieva vietā. Jaunai grieķis kļuva par Edītes pēdējo mīlestību, kuram Piafa piešķīra citu vārdu – Teo Sarapo.

Pirms Teo ienākšanas Piafas dzīvē viņai bija vēl viena koncertturneja Amerikā, kur viņai bija īslaicīgs romāns ar gleznotāju Duglasu Deivisu. Kad Deiviss gāja bojā aviokatastrofā un aptuveni tajā pašā laikā nomira sena Edītes draudzene, komponiste, daudzu Piafas dziesmu autore Margarita Mano, Piafu apsēda doma, ka viņa nes cilvēkiem nelaimi.

Vienīgais mierinājums bija Teo vārdi, ka tā nav patiesība, ka Edīte viņa dzīvē ienesusi laimi. 1962. gada oktobrī abi salaulājās. Edītes Piafas balss, par spīti visam pārdzīvotajam, joprojām bija tāda pati – to viņa pierādīja garā koncertturnejā pa Franciju kopā, kurp devās kopā ar Teo. Publika pat nenojauta, ka šī būs dziedātājas atvadu turneja.

1963. gada aprīlī Edīti bezsamaņā aizveda uz slimnīcu – viņai bija atteikušās darboties aknas. Tas bija vēzis. Piafa nebija glābjama. Edīte nespēja neko ieēst, mocījās no sāpēm, un drīz vien viņas svars nokritās līdz 34 kilogramiem.

Teo visu laiku bija blakus sievai, līdz viņa izdzisa. Edīte Piafa nomira 1963. gada 10. oktobrī, lai gan viņas miršanas apliecībā ierakstīts 11. oktobris – tā bija diena, kad Piafas mirstīgās atliekas ar speciālu lidmašīnu nogādāja Parīzē. Pēdējā gaitā uz Perlašēzas kapsētu Piafu pavadīja tūkstošiem cilvēku. Baznīca atteicās noturēt piemiņas dievkalpojumu šai netikumīgajai personai, bet parīziešus tas neuztrauca.