1926. gada 13 augustā pasaulē nāca Fidels Kastro - Kubas revolucionārs un ilggadējs šīs valsts prezidents

“Dižais izdzīvotājs arī tā mēdz dēvēt  Kubas ilggadīgo līderi Fidelu Kastro, kurš pasuli ieraudzīja 1926. gada 13. augustā un vecāki viņam deva vārdu  Fidels Alehandro Kastro Ruzs.

Fidela Kastro bērnība un jaunība neliecināja, ka viņš varētu kļūt par revolucionāru. Lai arī dzimis trūcīgā provinces pilsētiņā Biranā, Kastro tomēr bija labi nodrošināts, Fidela Kastro tēvs Anhels Kastro Argis emigrēja no Spānijas, kur bija nabadzīgs zemnieks. Kubā kļuva par lielas cukurniedru plantācijas īpašnieku. Māte – Lina Rus Gonzales bija pavāre tēva mājā.Topošajam Kubas līderim pusaudža gados bija pašam savs zirgs.

Fidels Kastro par savu bērnību: “Es piedzimu zemes īpašnieka ģimenē. Ko tas nozīmē? Mans tēvs bija spāņu zemnieks no ļoti nabadzīgas ģimenes. Viņš kā spāņu emigrants atbrauca uz Kubu gadsimta sākumā un sāka strādāt ļoti smagos apstākļos. Būdams apķērīgs cilvēks, viņš drīz vien pievērsa sev uzmanību un ieņēma vadošos amatus būvniecībā.

Viņam izdevās iekrāt nelielu kapitālu, kuru viņš ieguldīja, nopērkot zemi. Citiem vārdiem sakot, kā uzņēmējs viņš guva panākumus un kļuva par zemes īpašnieku… Pirmajos Kubas Republikas gados to bija samērā vienkārši izdarīt. Pēc tam viņš izīrēja papildus zemes. Un, kad es piedzimu, manu ģimeni tik tiešām varēja nosaukt par lielu zemes īpašnieku ģimeni.

No otras puses, mana māte bija parasta nabadzīga zemniece. Tāpēc mūsu ģimenē nebija nekas tāds, ko varētu nosaukt par oligarhisku tradīciju. Tomēr objektīvi mūsu sociālais stāvoklis tolaik bija tāds, ka mēs piederējām to ģimeņu lokam, kurām ir salīdzinoši liels ienākums. Mūsu ģimene bija zemes īpašnieki un izmantoja visas šī stāvokļa priekšrocības.”

Tomēr zinātāji norāda, ka pirmo dumpinieciskuma dzirksti raisījusi tieši  saskare ar trūcīgajiem iedzīvotājiem, īpaši ar strādniekiem cukurniedru plantācijās.

Savu ietekmi atstājušas arī mācības jezuītu skolās vispirms Santjāgo, tad Havannā. Skolotāji tajās pat nav saņēmuši algu, cenšoties rādīt pieticības un godīguma piemēru. Fidels esot izcēlies sportiskajās disciplīnās un 1944. gadā saņēma balvu par labu uzvedību, tomēr par izcilnieku saukt viņu nav varēts un arī  mājasdarbu pildīšanu atstājis uz pēdējo brīdi.

Pēc jezuītu koledžas Kastro studēja tiesību zinātnes Havannas universitātē, un tieši šajā laikā “inficējās” ar revolucionāro garu, jo 20. gadsimta 40. gadu Havanna bija drudžainas politikas pārņemta pilsēta.

Turklāt 1948. gadā Kastro aizceļoja uz Kolumbiju, kur risinājās Latīņamerikas jauniešu kongress – tieši tajās dažās aprīļa dienās pie sava biroja tika nogalināts Kolumbijas Liberālās partijas vadītājs, kuru trūcīgie  mīlēja, un līdz ar to ielās sākās nemieri, kuros piedalījās arī Fidels.

Pēc atgriešanās no Kolumbijas pagāja daži gadi, Fidels apmeklēja revolūcijas Dominikānas Republikā un Meksikā, un tikai tad ķērās klāt Kubai. Sākumā neveiksmīgi - pēc pirmā valsts apvērsuma mēģinājuma 1953. gadā, Kastro gadu pavadīja cietumā. Tikai 1959. gadā sazvērnieku plāns izdevās, un vairāk nekā 50 gadus – līdz pat 2011. gadam, kad Fidelam sākās nopietnas veselības problēmas – viņš faktiski vienpersoniski vadīja valsti.