1986. gada 13. maijā piedzima britu aktieris Roberts Patinsons. Lai arī filmējies virknē Holivudas kino lentu, šķiet, ka pasaulē viņu joprojām sauc par izskatīgo Edvardu Kalenu no vampīru sāgas “Krēsla”.

Pilnajā vārdā Roberts Duglass Tomass Patinsons piedzima Londonā, 1986. gada 13. maijā. Viņa mamma Klēra strādāja modeļu aģentūrā, bet tēvs Ričasrs importpēja antīkus auto no Amerikas. Diezgan likumsakarīgi, ka 12 gadu vecumā Roberts uzsāka modeļa gaitas, tomēr četrus gadus vēlāk modeļa karjera pārtrūka, visnotaļ savdabīga iemesla dēļ – Roberts kļuva arvien vīrišķīgāks. Uzsākot modeļa gaitas, Patinsons bija gara auguma, bet izskatījies pēc meitenes un daudz darba piedāvājumu viņš saņēma tieši šī iemesla dēļ, jo tolaik bija pieprasījums pēc meitenīga izskata čaļiem, tas skaitījās stilīgi. Robertam kļūstot arvien vīrišķīgākam, darba piedāvājumi kā modelim izsīka.

Tā, kā viņš jau bija nokļuvis uz amatieru teātra skatuves, tieši tur viņu pamanīja aģents, un domas par defilēšanu pa mēli nomainīja skats profesionāla aktiera karjeras virzienā. Sākumā tās bija nelielas, maznozīmīgas lomas TV filmās, no kurām daždien viņa ainas bez žēlastības izgrieztas, bet tad kā laime nāca 2005. gada piedāvājums filmēties Sedrika Digorija lomā filmā “Harijs Poters un Uguns biķeris”. Žurnāls “The Times” par šo lomu aktierim piešķīta titulu britu nākotnes zvaigzne un vairākkārt viņa prognozēja kļūšanu par nākamo Džūdu Lovu.

Starp citu, Robertam Patinsonam tituli kabināti klāt, ka vai cik, piemēram, žurnāls “People” 2008. un 2009. gadā atzina viņu par “seksīgāko dzīvo vīrieti”, vairāki izdevumi atzinuši viņu par labāk ģērbto vīrieti, tāpat ierindots starp Holivudas pelnošākajiem aktieriem un iekļuvis pasaules simt ietekmīgāko ļaužu topā. Strauji augošās popularitātes dēļ Roberta Patinsona vaska figūra izlikta Tiso kundzes muzeju kolekcijās Londonā un Ņujorkā.

Un tas viss aizsākās pateicoties vampīru sāgai “Krēsla”, kurā Roberts Patinsons atveidoja izskatīgo vampīru Edvardu Kalenu, kurš iemīlas pusaudzē Bellā Svanā.

Starp citu Roberts Patinsons kādā intervijā atzinies, ka filmējoties vampīru sāgā “Krēsla”, viņš gandrīz piedzīvojis atlaišanu no darba, jo esot šo lomu uztvēris „pārāk nopietni”. Aktieris esot pieturējies pie tā, kā izjutis Edvardu Kalenu pēc grāmatā sniegtā apraksta – kurā šis varonis ir drūms un saskata sevī monstru.

Viņš arī attiecības ar pusaudzi Bellu Svanu, kuru filmā atveidoja Kristena Stjuarte, iztēlojies nedaudz citādākas. Patinsons uzskatījis, ja viņa varonis izveido attiecības ar kādu meiteni, ar kuru tikpat kā nesarunājas un arī pieskarties praktiski ir liegts, visu laiku saglabājas spriedze un sejā ir nolasāms drūmums.

Taču visi vēlējās, lai šīs attiecības būtu laimīgas un pilnas jautrības. Aģenti aktieri ļoti pārsteiguši. Viņš atceras: „Es domāju, ka esmu drošībā, Taču viņi ieradās un teica: “Tev jādara absolūti pretējais tam, ko dari tagad vai arī tevi šodien atlaidīs.”

Producenti iedeva viņam Stefānijas Meijeres grāmatas eksemplāru, kurā bija īpaši izceltas visas rindkopas, kurās viņa varonis pasmaidījis, bet viņš pats ar citu krāsu izcēlis vietas, kur Kalens sadrūmis.

„Es laikam uztvēru visu mazliet par daudz dramatiski, tā, ka tika panākts kompromiss,” atzīst aktieris.

Un vēl aktieris spēlē ģitāru, klavieres un sacer mūziku, un divas no dziesmām Krēslas skaņu celiņā pats arī iedziedājis, turklāt bijis vienai no tām līdzautors. Bet 2010. gadā Roberts saņēma balvu kā Holivudas visietekmīgākais negaidītais mūziķis. Un lai arī daļa aktiera pielūdzēju viņā joprojām redz vampīru, Patinsons pierādījis, ka ir augstas raudzes aktieris.