1848. gada 13. maijā Helsingforsas (Helsinku) universitātē pirmo reizi tika publiski izpildīta Somijas valsts himna "Maamme". Fridriha Pāciusa komponētā melodija vēlāk kļuvusi arī par  Igaunijas valsts himnu un lībiešu tautas himnu.  

1848. gada maija sākumā Imperatora Aleksandra universitātē Helsingforsā valdīja priecīgs satraukums: pēc divpadsmit gadus ilguša aizlieguma autonomās Somijas Lielkņazistes varas iestādes bija atļāvušas studentiem svinēt tradicionālos pavasara sagaidīšanas svētkus – Floras dienu. Aizliegums bija vairāk nekā ierasta lieta cara žandarma Nikolaja I pārvaldītajā Krievijas impērijā, bet, protams, tas bija panācis drīzāk pretēju efektu – ilgi aizturētais brīvestības gars nu lauzās ārup ar pilnu sparu. Galu galā – tas taču bija 1848. – revolūciju gads, kurš Eiropas vēsturē ieguvis Tautu atmodas nosaukumu.

Vācu izcelsmes mūzikas pasniedzējs Fridrihs Paciuss par godu svētkiem komponēja īpašu dziesmu ar Somijas zviedru dzejnieka Juhana Ludviga Runeberga vārdiem. Floras svētku dienā – 1848. gada 13. maijā –Akadēmijas vīru kora balsīs izskanēja:

„Tev, tēvzeme, tev, dzimtene,

Lai balsis skaņi skan!

Sniedz padebešus virsotne,

Mirdz saulē tāla piekraste,–

Bet nekļūs mīļākas tās gan

Par dzimto pusi man!”

Visi vienpadsmit dzejoļa panti tika nodziedāti vairākas reizes, un ar katru reizi studentu korim pievienojās arvien vairāk iejūsminātu klātesošo. Dziesmas teksts – dzejolis „Vårt Land” („Mūsu zeme”) ir fragments no Runeberga episkās poēmas „Karognesēja Stūla stāsti”. Poēma ir spilgts nacionālā romantisma paraugs, un nākamajās desmitgadēs, sākoties somu tautas nacionālajai atmodai, tā tika atdzejota somiski. Vispirms 1867. gadā to veica folklorists un literāts Jūliuss Krons, bet 1889. gadā literāri augstvērtīgāku atdzejojumu sniedza Pāvo Kajanders. Tautas atmodai vēršoties plašumā, dziesmas somu versija „Maamme” iemantoja arvien lielāku popularitāti, un Somijas neatkarības iegūšanas brīdī jau bija de facto nācijas himna.

Somijā Paciusa kompozīcija gan nekad nav oficiāli apstiprināta valsts himnas statusā. Pagājušajā gadsimtā nereti izskanējis viedoklis, ka tā ir pārāk vecmodīga un vienkārša; tajā saklausāma līdzība ar kādu vācu krogus ziņģi, un ka par Somijas valsts himnu būtu jākļūst melodijai no Jana Sibeliusa simfoniskās poēmas „Somija”, kurai 1940. gadā dzejnieks Veiko Antero Koskiniemi radījis atbilstošu tekstu.

Tomēr laiks ir pieradījis, ka tieši Paciusa melodijas vienkāršība un demokrātisms ir tās lielākā priekšrocība. Ne velti tā kļuvusi arī par somiem radniecīgo kaimiņtautu himnu melodiju. 1869. gadā tā izskanēja Igauņu dziesmu svētkos Tērbatā ar Johana Voldemāra Jansena sacerētu tekstu „Mu isamaa” – „Mana tēvzeme” –, kļuva par igauņu nacionālās atmodas simbolu un 1920. gadā – par Igaunijas valsts himnu.

Savukārt lībiešu himnas tekstu „Min izāmō” melodijai radīja skolotājs un dzejnieks Kārlis Stalte, un tā pirmoreiz publiski izskanēja lībiešu tautas karoga iesvētīšanā Mazirbē 1923. gadā.