1975. gada 14. septembrī Romas pāvests Pāvils VI kanonizē pirmo amerikāņu svēto – Elizabeti Annu Setonu.

Elizabete Anna Setona, pazīstama arī kā māte Setona, ir bēdu aizbildne, jo savā dzīvē piedzīvoja daudzu sev tuvu un svarīgu cilvēku nāvi, tostarp vīra un divu no pieciem bērniem. Arī cietusi vēl virkni zaudējumu, no bagātības nonākot cīņā par izdzīvošanu, no dzīves baudīšanas augstākajā sabiedrībā, līdz izstumtībai ticības dēļ.

Elizabete piedzima pāris gadu pirms revolūcijas 1774. gadā Ņujorkā cienījama ārsta un koledžas profesora Ričarda Beilija ģimenē, kas meitenei ļāva bērnību baudīt augstākajās aprindās, bet jau tad viņa piedzīvoja ciešanu garšu, kad nācās zaudēt mammu un jaunāko māsu.

Elizabete bijusi zinātkāra, liela lasītāja, lasījusi visu, sākot no Bībeles un līdz par tolaik modernajiem romāniem. Neraugoties uz augstdzimušo izcelsmi un iespēju būt vienai no sabiedrības krējuma, Elizabete bijusi klusa, diezgan noslēgta, bieži arī ļoti vientuļa un mierinājumu viņa meklēja Bībelē.

Elizabete iemīlējās turīgā jauneklī Viljamā Setonā, ar kuru apprecoties baudīja laimes un pārticības pilnus pirmos laulības gadus. Laime Elizabeti pavadīja neilgu laiku, jo kad pēc četriem laimes gadiem nomira vīra tēvs, atstājot jauno pāri atbildīgu par septiņiem Viljama pusbrāļiem un māsām, kā arī ģimenes biznesu, drīz vien viss sāka jukt un brukt. Vispirms bankrots un paputējis bizness, bet arī sāka šķobīties vīra veselība, ko neglāba centieni veselību atrast Itālijā, kur diemžēl Viljams atstāja šo pasauli, dodoties mūžībā. Šķiršanās, nāve un attālums no dzimtenes palīdzēja Elizabetes sirdi dāvāt Dievam un mūžībai. Itālijā viņa ar degsmi turpināja garīgo dzīvi. Itālijā Elizabete visus valdzināja ar laipnību, pacietību, labo prātu, arī asprātību un pieklājību. Ieinteresēta katoļticībā, pateicoties itāļu draugiem, Elizabete uzsāka vairāku mēnešu mācības.

Tā, kā Elizabete agrā bērnībā zaudēja māti, viņa mierinājumu rada domā, ka Vissvētākā Jaunava patiešām ir viņas māte. Viņa lūdza Vissvētāko Jaunavu vadīt viņu uz patieso ticību un oficiāli pievienojās katoļu baznīcai. Atgriezusies Amerikā, Baltimorā Elizabete nodibināja skolu. Skola sākotnēji bija laicīga, taču, tiklīdz izplatījās ziņas par viņas iestāšanos katolicismā, vairākas meitenes tika izņemtas no skolas.

Tad Elizabetei dzima ideja par pirmo bezmaksas katoļu skolu Amerikā. Tas bija sākums katoļu skolu sistēmai ASV, kas Elizabetes vadībā izauga līdz aptuveni 20 skolām, bet pēc Elizabetes nāves to skaits Amerikā izauga tūkstošos.

Vēlāk Elizabete Setona nodeva nabadzības, šķīstības un paklausības solījumu, un kļuva par māti Setoni. Lai gan Elizabete cieta no tuberkulozes, viņa turpināja darboties līdz pat savai nāves dienai.  Žēlsirdības māsu reliģiskais ordenis, ko bija dibinājusi  Elizabete, starp citu joprojām turpina savu labdarības darbu, pārvaldot skolas, slimnīcas un sociālo pakalpojumu centrus, kas apkalpo daudzus cilvēkus.

Pati Elizabete kļuva par pirmo Amerikas Savienotajās Valstīs dzimušo cilvēku, kurš tika kanonizēts par svēto katoļu baznīcā 1975. gada 14. septembrī, pēc tam kad tika izmeklēti  un pārbaudīti trīs brīnumi. Vienā gadījumā vīrietis no Ņujorkas, kurš bija lūdzis Elizabetes palīdzību, tika izārstēts no encefalīta. Divi citi gadījumi bija saistīti ar brīnumainu vēža izārstēšanu – viens bērnam no Baltimoras, Merilendas štatā, un otrs sievietei no Sentluisas, Misūri štatā.

Kanonizējot Elizabeti par svēto, pāvests teicis: „Lai viņas dzīves dinamisms un autentiskums ir piemērs mūsu dienās un nākamajām paaudzēm tam, ko sievietes var paveikt cilvēces labā.”