15. aprīlis Latvijas vēsturē iegājis ar faktu, ka 1988. gadā šai dienā lemts par oficiālu atļauju svinēt Līgo svētkus un šajā dienā noteica 24. jūniju par brīvdienu. Un vēl šī diena saistīta ar kādu nu jau vēsturē aizgājušu celtni, Rīgas Sporta pili. Tā nodota ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlis.

Rīgas Sporta pils celtniecība ilga divus gadus, sākot no 1968. gada. Pils galvenais arhitekts bija Oļģerts Krauklis, vīrs, kurš projektējis arī bijušo Proletāriešu rajona ēku Rīgā, Brīvības ielā 266, kur šobrīd atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija.

Cēla cēla, līdz uzcēla 1970. gada 15. aprīli ekspluatācijā nodeva tobrīd lielāko Latvijas Republikas sporta bāzi, kas kļuva nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionāta ietvaros spēles aizvadīja Rīgas ”Dinamo” komanda. 

Rīgas Sporta pils bija sporta halle, kas atradās Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 75, to ielenca četras spēcīgas ielas – Krišjāņa Barona, Lielgabalu, Tērbatas un Artilērijas. Lai arī sporta pils pamatvērtība bija ledus halle ar mākslīgo ledus klājumu, ēkā bija arī sporta zāle, fiziskās sagatavošanās un trenažieru zāle, un, protams, virkne palīgtelpu – dušas, pirts, ārstnieciskie un masāžu kabineti.

Arēna varēja uzņemt 4500 skatītājus, bet, sasummējot stāvvietas un papildu vietas, arēnā vietas pietika jau 5500 sporta vērotājiem. Sporta pilī goda vietā ,protams, bija hokejs, bet te notika arī daiļslidošanas nodarbības un sacensības, spēlēts teniss un basketbols. Un zinātāji stāsta, ka visgarākās rindas pēc biļetēm bijušas tieši uz daiļslidošanas sacensībām.

Protams, ka savos ziedu laikos sporta pils bijusi izcilu hokejistu kalve – un ledus laukums bijusi skatuve arī daļai hokeja elites – uz šī ledus laukuma kāpušas NHL komandas Monreālas “Canadiens” un Vašingtonas “Capitals”. Hokeja līdzjutēji noteikti atceras Helmuta Baldera meistarstiķus uz Rīgas Sporta pils ledus, tāpat arī Rīgas Sporta pilī ir notikušas vairākas zelta spēles: 2004. gadā “Rīga 2000” godam aizvadīja hokeja spēli ar Pasaules zvaigžņu komandu, kurā rīdzinieki atzina NHL spēlētāju pārākumu ar 2:4, 2005. gada Turīnas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra nu jau leģendārā spēle starp Latvijas un Baltkrievijas izlasēm un daudzi citi spilgti notikumi.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Rīgas Sporta pils gaiteņos uzsāka dažādu preču mazumtirdzniecību. 1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tā apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists Helmuts Balderis.

Pēdējos gadus pils liesma pamazām izdzisa un no 200 darbiniekiem bija palikuši vien 50. Un par nožēlu, pils vairāk atgādinājusi humpalu tirgu, ne nacionālo sporta bāzi.

Gadu gaitā ir bijušas idejas to paplašināt, lai tajā varētu pulcēt vēl vairāk publikas, un pat pielāgotu 2006. gada pasaules hokeja čempionāta vajadzībām. Taču idejas neīstenojās.

Sporta pils ēra noslēdzās 2007. gada maijā, kad to slēdza, bet vēl pēc gada Sporta pili nojauca. Tomēr kaut kur saglabājušies gan hokejistu sirdpuksti, prieks par uzvarām un zaudējumu sāpes...

Ilgus gadus vietu, kur savulaik slējās Sporta pils, apjoza bēdīga paskata žogs, bija idejas tur būvēt veikalus, dzīvokļus un pat septiņstāvu biroju ēku, taču 2020. gads nāca ar ziņām, ka bijušās Sporta pils kvartāls varētu atdzimt ar mazdārziņiem un ziedu pļavu, tiesa uz laiku.

Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji norāda, ka kopienas dārziņi ir unikāls brīvā laika pavadīšanas veids, kas piedāvā drošu, sociāli iekļaujošu vidi un veicina pilsētas iedzīvotāju labklājību, pievēršoties veselīgākiem atpūtas veidiem. Vienlaicīgi kopienas dārziņi kalpo kā nerimstošs izzināšanas projekts, kura ietvaros bērniem un jauniešiem ir iespēja pieredzes veidā apgūt ekosistēmas procesus un piedzīvot dabas lomu cilvēka dzīvē.