Tas bija 1972. gada 15. marts, kad uz kinoteātru ekrāniem iznāca leģendārā itāliešu-amerikāņu mafijas sāga “Krusttēvs” (The Godfather), kuras režisors ir Frensiss Fords Kopola. Šī ir filma, kuru droši var uzskatīt par vienu no izcilākajām kinofilmām kino vēsture.

Filma uzņemta pēc 1969. gadā sarakstītā Mario Pjuzo romāna “Krusttēvs” motīviem, kur saistoši un pārliecinoši attēlots itāliešu mafijas uzplaukums un varenība pēc Otrā pasaules kara.

Krusttēvs – tas ir Dons Vito Karleone, sicīliešu – amerikāņu patriarhs, viens no mafijas izcilākajiem vīriem. Viņš panāk visu, ko vēlas. Līdzekļu izvēle atbilst noziedznieku skarbās brālības priekšstatiem par pasauli un tās likumiem. Romāna autors kopā ar režisoru Frensisu Fordu Kopolu arī sarakstīja scenāriju filmai.

Režisors Kopola nebija studijas “Paramount”pirmā izvēle – šis darbs tika piedāvāts Pīteram Bogdanovičam un Serdžo Leonem, kurš gan attiecās, jo vēlējās uzņemt savu gangstersāgu “Reiz Amerikā”. Lieki piebilst, ka Leone pēcāk šo atteikšanos nožēlojis.

“Krusttēvs” tika nominēts 11 "Oskariem" un saņēma trīs statuetes – gada labākā filma, labākais aktieris Marlons Brando un labākais adaptētais scenārijs. Marlons Brando gan atteicies no viņam piešķirtā "Oskara". Viņš uz skatuvi savā vietā sūtīja Sašinu Vieglo Spalvu, indiāņu Apaču cilts pārstāvi, kura arī nepieņēma balvu. Tādā veidā aktieris pauda protestu pret Amerikas pamatiedzīvotāju diskrimināciju.

Bija paredzēts, ka "Oskara" balvai izvirzīs arī mūzikas autoru Nino Rotu, taču pēdējā brīdī viņa kandidatūru noņēma, jo tika atklāts, ka viņš aizņēmies motīvu no Eduardo de Filipo 1958. gada komēdijas “Fortunella”, proti, ka viņš nav rakstījis pilnīgi jaunu mūziku, bet pārstrādājis gabalus no jau iepriekš rakstītas.

Filmas veiksmes atslēga noteikti ir fakts, ka producentiem izdevās filmai piesaistīt izcilu aktieru sastāvu – Marlonu Brando, Alu Pačino, Džeimsu Kānu, Robertu Duvālu (visi četri par savām lomām bija nominēti "Oskaram"). Kinokompānija “Paramount Pictures”līdz filmēšanas sākumam vēlējās atņemt šo projektu Kopolam un nodot to režisoram Elijam Kazanam, bet Marlons Brando pateica, ka aizies no projekta, ja atlaidīs Kopolu.

Sākotnēji gan dona Vito Korleones lomai bija plānots Lorenss Olivjē, klīst nostāsti, ka uz šo lomu pretendējis arī Frenks Sinatra.

Savukārt uz Maikla lomu, kas galu galā tika uzticēta Alam Pačino, pretendēja vesela slavenību plejāde, bet Kopola noraidījis visas šīs kandidatūras.

Galveno lomu atveidotāji Pačino, Kāns un Kītone par darbu filmā katrs saņēma 35 000 dolāru lielu atalgojumu, Duvāls par astoņām filmēšanās nedēļām – 3 6 tūkstošus ASV dolāru, bet veiksmīgākais izrādījās Marlons Brando, kurš bija pirmā lieluma zvaigzne filmēšanas laikā. Papildus 50 000 algai viņa kontraktā bija teikts, ka aktieris saņems 5% no filmas ienākumiem. Tādējādi Brando tika pie 1,5 miljoniem dolāru.

Filmēšana norisinājās četrus mēnešus 1971. gada vidū. Marlons Brando filmēšanas laikā nēsāja speciālu kapi, lai viņa žoklis būtu līdzīgs buldoga žoklim. Aktieris Lenijs Montana, kurš tēloja Lūku Braziju, esot tik ļoti uztraucies Marlona Brando klātbūtnē, ka visu laiku jauca tekstus. Bet Kopolam iepatikās tāds dabīgs satraukums, un viņš ievietoja filma skatu ar sajauktu tekstu.

Filmā nereizi neskan vārds "mafija", bet apelsīni filmā ir nāves vēstneši: pēc neilga laika kopš to parādīšanās kadrā, kāds iet bojā, kopsummā filmā parādīti 18 līķi, ieskaitot zirgu.

Rezultātā, ar 6,5 miljonu dolāru lielu budžetu filma nopelnīja 268 miljonus, kas ļāva divus gadus vēlāk uzņemt tās turpinājumu, kas tika novērtēta gandrīz tikpat atzinīgi. Trešā daļa iznāca ievērojami vēlāk – 1990. gadā.

“Krusttēvs” iekļauts gandrīz visos labāko filmu topos, tā ir atzīta par amerikāņu kultūras mantojumu.