1904. gada 15. novembrī Kings Kemps Žilets patentējis pirmo divasmeņu skuvekli, kas mūsdienās pazīstams kā žilete.

Nākamais izgudrotājs un uzņēmējs  Kings Kemps Žilets pasaulē nāca 1855. gada 5. janvārī ASV Viskonsinas štatā pastnieka ģimenē . Vecāki nosauca viņu par Kingu (Karali), pat nenojaušot, ka pēc četrdesmit gadiem Žileta popularitāte un bagātība būs gandrīz tāda pati kā daudziem monarhiem.

Un kā jau nojaušams pēc uzvārda, tad viņa lielākais ieguldījums ir drošas skūšanās ierīces – žiletes skuvekļa izstrādāšana. Klīst nostāsti, ka ideja žiletes autoram nākusi laikā, kad viņš strādāja par korķu ražotājfirmas aģentu. Arī pudeles korķi bija ļoti vajadzīga lieta, bet tikai vienreiz lietojama un pēc tam aizmetama.

Atklājums dzimis viņa galvā, kad Kings vēlējās noskūties, bet atklāja, ka bārdas nazis ir pilnīgi neass. Uzasināt to varēja tikai frizētavā vai instrumentu asināšanas darbnīcā. Tad arī Kinga Kempa galvā dzimusi ideja par bārdas skuvekli un nomaināmajām žiletēm. Tolaik izmantotie bārdas naži bija gandrīz tādi paši kā Senajā Ēģiptē vai Romā. Faktiski tas pats galda nazis, tikai ļoti labi uzasināts un ērtības dēļ ar rokturi, kurā varēja paslēpt asmeni.

Žilets vienā mirklī radījis mūsdienīgu konstrukciju: starp divām cieta materiāla plāksnītēm iespiests metāla gabaliņš, kam ārpusē ir tikai asās šķautnes. Perpendikulāri plāksnītēm rokturis. Asmenīšus jebkurā laikā var mainīt. Mūsdienās tas liekas tik vienkārši, bet "apgaismības mirklis" apstulbināja pašu atklājēju, jo vairāk tāpēc, ka viņš bija pieradis pie gadiem ilgiem un veltīgiem pūliņiem.

"Es stāvēju un smaidīju kā pēdējais muļķis. Īstenībā es biju muļķis, jo neko nejēdzu no skuvekļiem, bet vēl mazāk zināju par tērauda īpašībām," vēlāk rakstīja Žilets.

Tajā pašā rītā, kad ideja ienākusi prātā, viņš veikalā nopirka tērauda lenti, kas bija domāta pulksteņu atsperu izgatavošanai. Rullītis maksāja 16 centu, bet, pēc Žileta domām, no tā varēja izgatavot 500 asmenīšu. Tomēr noskaidrojās, ka žiletēm šis tērauds neder. Izgudrotājam bija vāja izglītība, un visi aptaujātie inženieri apgalvoja, ka vajadzīgais tērauds nemaz neeksistē. Tikai pēc sešiem gadiem – 1900. gadā – viņa izgudrojums ieinteresēja Masačūsetsas tehniskā institūta absolventu Viljamu Nikersonu, kas atrada nepieciešamo tēraudu un izstrādāja asmenīšu uzasināšanas tehnoloģiju.

Lai arī pirmo skuvekli uzņēmējs jau laida  pārdošanā, uzņēmējs vēl vairākus gadus strādāja pie tā uzlabošanas, līdz 1904. gadā izstrādājums patentēja un Žilets nodibināja savu ražošanas uzņēmumu.

Ja uzsākot žilešu ražošanu, komersantam izdevās pārdot tikai 168 skuvekļus, gadu vēlāk pārdoto skuvekļu apjoms jau sasniedza 90 000.

1910. gadā Žileta bizness jau bija tik veiksmīgs, ka viņš atļāvās savas kompānijas vadītāja amatu piedāvāt ASV eksprezidentam Teodoram Rūzveltam. Pēdējais gan šo piedāvājumu diezgan asprātīgā formā noraidīja, norādot, ka diez kā neuzticoties skuvekļu ražotājam, kurš pats nēsā ūsas.

Pirmā pasaules kara laikā ASV valdība šos skuvekļus izdalīja visiem karavīriem. Līdz kara beigām militārajos spēkos vien tika izmantoti aptuveni 3,5 miljoni skuvekļu un 32 miljoni asmeņu.

2005. gada aprīlī par astronomisku summu – 57 miljardiem dolāru – kompāniju „Gillette” nopirka pasaulē lielākais sadzīves ķīmijas ražotājs „Procter & Gamble”.