Spārnotie teicieni rodas dažādi, un nebūt nav noteikti jābūt Cēzaram vai Napoleonam, lai tavs izteikums iegūtu spārnus, kuri paceļ pāri laikmetiem. Kā, piemēram, kādas vienkāršas krievu sievietes izteikums, kas izskanēja 1986. gada 17. jūlijā, un vēsturē saglabājies burtiski šāds: „PSRS seksa nav.”

Astoņdesmito gadu vidū zvaigžņu stunda pienāca līdz tam ne sevišķi ievērotajam angliski raidošās padomju stacijas „Golos Moskvi” – „Maskavas balss” žurnālistam Vladimiram Pozneram. Jaunās padomju atklātības politikas ietvaros Pozners, kopā ar savu amerikāņu kolēģi Filu Donahjū organizēja divus teletiltus – tiešraides konferences, kurās piedalījās visparastākie padomju un amerikāņu pilsoņi, tā sakot, „cilvēki no ielas”. Otrais no šiem teletiltiem savienoja toreizējo Ļeņingradu un Bostonu Savienotajās Valstīs, un tajā piedalījās padomju un amerikāņu sievietes. Uzreiz gan jāsaka – padomju pusē ne par kādu „nejaušo garāmgājēju” iesaistīšanu nebija runa: dalībnieces tikušas rūpīgi izvēlētas un pirms tam instruētas. Un arī minētās frāzes autore Ludmila Ivanova bijusi viesnīcu sistēmas "Inturist" darbiniece – šajā ārzemju tūristiem domātajā viesnīcu sistēmā strādāja tikai drošības iestāžu par drošiem atzīti ļaudis. Tāpat padomju televīziju kontrolējošās instances „piekāsa” amerikāņu prasību, lai teletilts tiktu rādīts tiešajā ēterā – padomju skatītājiem to rādīja tikai vēlāk, protams – rediģētu. Un tomēr kuriozā frāze izskanēja ēterā.

Par to, kā tas īsti noticis, ir divas atšķirīgas versijas. Viena no tām apgalvo, ka teletilta laikā ticis apspriests padomju un amerikāņu televīzijas programmu saturs. Ludmila Ivanova esot teikusi: „PSRS seksa nav televīzijā.” Frāzes beigas – vārdus „na tjeļevidenji” – noslāpējuši publikas smiekli. Atšķirīgu versiju gan stāsta pati frāzes autore. Proti, diskusijas laikā uzpeldējis jautājums par padomju okupāciju Afganistānā. Kāda amerikāniete izteikusies, ka padomju sievietēm, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo asinsizliešanu, vajadzētu sekot antīkās komēdijas varones Līsistrātes piemēram un liegt saviem vīriem mīlas priekus līdz brīdim, kad viņi nāks pie prāta un beigs spēlēt stulbās kara spēlītes. Tulkotāja interpretācijā intīmā procesa apzīmējums droši vien izskanēja kā „zaņimatsja seksom” – „nodarboties ar seksu”, uz ko tad arī pilsone Ivanova spērusi pretī: „PSRS seksa nav, bet ir mīlestība. Un jūs Vjetnamas kara laikā gan arī nepārstājāt gulēt ar saviem vīriešiem.” Taču padomju cenzūra visas sarunas par karu izmontējusi ārā, palikusi tikai zināmā frāze.

Padomju propaganda un izglītības sistēma bija diezgan cītīgi iesakņojušas padomju pilsoņos priekšstatu par idejisko pretišķību „sekss un mīlestība”. Bija cēlā, skaidrā, ētiskā mīlestība – padomju ģimenes pamats – un bija nedvēseliskais, miesiskais, amorālais „tīrais” sekss, kuru piekopa tikumiski izkurtējušās rietumu sabiedrības. Šī priekšstata spilgts izpaudums tad arī izskanēja no Ludmilas Ivanovas mutes. Pārējo paveikuši Centrālās Televīzijas montāžas režisori. Ievērojot, cik neērta padomju pusei tobrīd ir Afganistānas tēma, ir tikai loģiski, ka kuriozā frāze veikli izmantota, lai ar komisku kairinātāju piesegtu cenzūras „šķēres”.