1931. gada 17. oktobrī tiesa piesprieda divpadsmit gadus cietumā Alam Kaponem – pazīstamākajam Čikāgas organizētās noziedzības vadonim. Lai gan Kapones „brigādes” kontā bija visdažādākie smagie noziegumi, sods tika piespriests par nodokļu nemaksāšanu.

1931. gada 17. novembrī Čikāgas Federālās tiesas zālē tika nolasīts spriedums – zvērinātie atzina Alfonsu Gabrielu Kaponi par vainīgu piecos no divdesmit diviem apsūdzības punktiem lietā par izvairīšanos no Savienoto Valstu federālā ienākuma nodokļa nomaksas. Tiesnesis vainīgajam piesprieda 11 gadus federālajā cietumā, vienu gadu apgabala cietumā, tāpat vainīgajam bija jānomaksā nodokļu parāds un soda nauda, kā arī jāsedz tiesas izdevumi – kopsummā apmēram 80 000 dolāru jeb apmēram 1¼ miljona mūslaiku naudā. Tā savu kriminālo karjeru beidza, domājams, spilgtākā personība starp Amerikas pirmskara gangsteru vidē Als Kapone.

Alu Kaponi, kādu to iepazina pagājušā gadsimta 20. gadu Čikāga, radīja Amerikas alkohola aizlieguma likums, saukts arī par Sauso likumu. 1920. gadā Savienoto Valstu likumdevēji lēma atradināt savus līdzpilsoņus no alkohola, principiāli aizliedzot tā ražošanu, transportēšanu un tirdzniecību visā valsts teritorijā. Tas iznīcināja daudzus legālus alkohola ražotājus, bet lika uzplaukt nelegālajam biznesam, kuru savās rokās drīz vien pārņēma organizētā noziedzība. Ap „Sausā likuma” pieņemšanas laiku Kapone – divdesmitgadīgs itālietis ar naža cirtienu rētām sejā – no Ņujorkas ieradās Čikāgā un stājās tā dēvētās „Čikāgas brigādes” bosa Džonija Torrio dienestā. 1925. gadā, kad „Tētuks Džonijs” tika smagi ievainots konkurējošās bandas uzbrukumā, Kapone, saukts arī „Rētainais” jeb „Lielais Als”, ieņēma viņa vietu. „Brigādes” rūpala „zelta pamats” bija nelegālais alkohols, kura tirgošanai restorānu īpašniekus iesaistīja arī ar terora metodēm. Tāpat ne mazumu ienesa prostitūcija, azartspēles, kriminālā „jumta” nodrošināšana mazajam biznesam. „Brigādes” apgrozījums, kā lēš, sasniedzis apmēram 150 miljonus gadā, rēķinot mūslaiku naudā. No šīs naudiņas ne mazums atlēca korumpētiem varasvīriem – ar ierindas policistiem sākot, ar pilsētas mēru Viljamu Heilu Tompsonu beidzot.

Pats „Lielais Als” atmeta līdz tam diezgan diskrēto dzīvesveidu, un sāka apgrozīties slavenību tuvumā. Viņa iestādījumos uzstājās tādas uzlecošās zvaigznes kā Luijs Ārmstrongs un Bings Krosbijs. Sākoties Lielajai depresijai, gangsteru vadonis nežēloja naudu trūkumcietēju zupas virtuvēm, pēc viņa iniciatīvas Čikāgas skolēni pirmo reizi sāka saņemt bezmaksas pienu. Tomēr visi šie centieni izpelnīties sabiedrības simpātijas Kaponem nelīdzēja, kad viņa organizētie noziegumi nonāca publiskas uzmanības centrā. Par lūzuma punktu kļuva tā dēvētais „Svētā Valentīna dienas slaktiņš” 1929. gadā, kad policistu uniformās tērpti Kapones rokaspuiši kādā garāžā nežēlīgi apšāva septiņus vīrus no konkurējošās Bagsa Morana bandas. Par šo notikumu runāja visā valstī, un varasiestādes vairs nevarēja atļauties nereaģēt. Tomēr pierādīt Ala Kapones vainu reketā, bandītismā un slepkavību organizēšanā izrādījās neiespējami. Tad valsts kases aģenti Eliots Ness un Frenks Vilsons pieķērās „Lielā Ala” finansēm un pieradīja viņa nelegālos ienākumus. Kapone gan nosēdēja tikai pusi no piespriestā termiņa, jo cietumā priekšzīmīgi uzvedās, tomēr ieslodzījums iznīcināja viņa noziedzīgās pasaules līdera statusu. Arī ar veselību gāja uz leju: sevi lika manīt savulaik iegūtais hroniskais sifiliss – attīstījās plānprātība un sāka uzdot sirds. Pēc atbrīvošanas 1939. gadā Als Kapone pārcēlās uz savu īpašumu Floridā, kur mira no sirdstriekas 1947. gada janvārī.