1943. gada 18. februārī Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss uzstājas ar slaveno „Totālā kara” runu Berlīnes Sporta pilī. Uzstāšanās apliecināja nacistu varas apņēmību cīnīties Otrajā pasaules karā līdz galam un sviest šai cīņā visus nācijas resursus, bet arī to, ka kara veiksme no nacistu reiha ir novērsusies.

1943. gada 18. februārī Berlīnes Sporta pils arēna, kuras ietilpība tika lēsta uz 14 000 cilvēku, bija pilna. Publika ciešās rindās izvietojusies gan parterā, gan balkonos un galerijās. Vairākas rindas aizņēma tikai vīri Vermahta pelēkzilajās uniformās, daudziem pie krūtīm vai apkakles Dzelzskrusti, dažam kādu locekli klāja balti apsēji - ievainojumi, kas nepārprotami gūti frontes cīņās. Daudziem civilistiem uz piedurknes bija nacionālsociālistu partijas sarkanais apsējs ar kāškrustu baltā aplī. Tas, ka militārpersonas bija izvietojušās kompaktās grupās tieši "Die Deutsche Wochenschau" kinohronikas kamerām ideālā rakursā, liecināja, ka sanāksme ir rūpīgi organizēta un režisēta. Pāri tribīnei visā sienas garumā pletās milzīgs uzraksts "Totaler Krieg - kürzester Krieg!" - "Totālais karš - visīsākais karš!" No tribīnes sanākušos uzrunāja Reiha propagandas ministrs Jozefs Gēbelss, un viņu tobrīd uzklausīja ne tikai Sporta pilī sanākušo tūkstoši, bet arī miljoni vāciešu pie saviem radioaparātiem.

Vācijas un tās sabiedroto izredzes uzvarēt Otrajā pasaules karā izraisīja šaubas jau kopš 1941. gada nogales, kad vācu trieciens uz austrumiem tika apturēts dažus desmitus kilometru no Maskavas un tās pretiniekiem pievienojās Amerikas Savienotās Valstis. 1943. gada sākumā drūmās prognozes sāka piepildīties- Klusajā okeānā japāņi nupat sīvā cīņā bija atdevuši amerikāņiem stratēģiski svarīgo Gvadalkanalas salu, Vidusjūras baseinā Itālijas militārie spēki strauji bruka un vācu Ziemeļāfrikas korpusa situācija kļuva bezcerīga, tomēr vissmagāko triecienu Trešais Reihs nupat bija piedzīvojis pie Volgas, kur vācu 6. armija - vairāk nekā simts tūkstoši vīru, nespēdami izlauzties no Sarkanās armijas ielenkuma, bija padevušies gūstā. Šos faktus vairs nevarēja noklusēt vai apiet - Gēbelsa runa Berlīnes Sporta pilī ir iezīmīga kā pirmā publiskā uzstāšanās Trešā Reiha vēsturē, kurā nacistu vadība pieļāva sakāves iespēju. Runa akcentēja tematu, kurš turpmākajā kara gaitā ieņēma arvien lielāku lomu nacistu propagandas arsenālā.

"Ja vācu Vermahts nespēs atsist no Austrumiem uzbrūkošās briesmas, Reihs kritīs boļševisma varā un drīz pēc tam arī visa Eiropa. Tikai Vācijas bruņotie spēki, vācu tauta un to sabiedrotie spēj glābt Eiropu no šīm briesmām. Briesmas ir tuvu. Mums jārīkojas ātri un izlēmīgi, vai arī būs par vēlu," tā pauda propagandas ministrs. Vācijas atbilde šīm briesmām varēja būt tikai viena - totāla mobilizācija, citiem vārdiem - totālais karš.

"Es jums jautāju - vai jūs vēlaties totālu karu? Ja tas nepieciešams, vai vēlaties karu, kas būtu daudz totālāks un radikālāks nekā jebkas, ko mēs šobrīd pat spējam iedomāties?" Auditorijas ovācijas un piekrītošie izsaucieni kļuva arvien skaļāki. Šī notikuma aculiecinieks bruņojuma un militārās rūpniecības ministrs Alberts Špērs vēlāk liecināja- "Ja neskaita sekmīgākās Hitlera uzstāšanās, man citkārt nekad nav nācies pieredzēt tik efektīvu publikas uzkurināšanu līdz fanātismam."