2001. gada 18. septembrī, tieši nedēļu pēc bēdīgi slavenajiem terora aktiem Ņujorkā, amerikāņus gaidīja vēl viens trieciens - šajā dienā pirmo reizi no Trentonas, Ņūdžersijas štatā, tika saņemtas pirmās vēstules ar Sibīrijas mēra sporām.


Sibīrijas mēra baktērijas pirmo reizi atklāja vācu fiziķis Roberts Kohs, bet jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Sibīrijas mēra sporas kā bioloģisko ieroci japāņi testēja Mandžūrijā.

Sibīrijas mēris ir sevišķi bīstama, nāvējoša slimība, ko ierosina sporas veidojošā baktērija “Bacillus anthracis”. Sabiedrībā Sibīrijas mēris ir pazīstams arī kā Sibīrijas lopu mēris un liesassērga.

Dabā ar šo slimību biežāk saslimst mājlopi, bet cilvēku inficēšanās ir diezgan reta parādība, kura skar tikai tos cilvēkus, kuri nonākuši ciešā kontaktā ar dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas satur Sibīrijas mēra izraisītāju.

Ceļotājiem risks saslimt ar Sibīrijas mēri tiek vērtēts kā ļoti zems. Tomēr dodoties uz reģioniem, kuros iepriekš ziņots par aizdomām vai konstatēti Sibīrijas mēra gadījumi, ieteicams izvairīties no tieša kontakta ar augsni un dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, no dzīvnieku ādas gatavotiem suvenīriem.

Viens saslimšanas gadījums ar Sibīrijas mēri cilvēkam tiek uzskatīts par augsta līmeņa sabiedrības veselības apdraudējumu. Mūsdienās “Bacillus anthracis” uzskatāms par vienu no nopietnākajiem potenciālajiem bioloģiskajiem ieročiem un ir iekļauts bioloģisko ieroču izgatavošanā izmantojamo aģentu A (augstākajā) bīstamības grupā.

2001. gada 18. septembris. Tieši nedēļu pēc bēdīgi slavenajiem terora aktiem Ņujorkā amerikāņus gaidīja vēl viens trieciens – šajā dienā pirmo reizi no Trentonas, Ņūdžersijas štatā, tika saņemtas pirmās vēstules ar Sibīrijas mēra sporām. Trīs vēstules ar Sibīrijas mēra baciļiem, kas nosūtītas uz ASV Kongresu un divām masu informācijas līdzekļu redakcijām, datētas ar 11.septembri, kad notika terora akti Ņujorkā un Vašingtonā, paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Visas vēstules, kas rakstītas ar vienādiem drukātiem burtiem vienā rokrakstā un ar vienādām ortogrāfiskām kļūdām. Uz vēstulēm, ko saņēma abu masu informācijas līdzekļu redakcijas Ņujorkā, ir 18.septembra zīmogs, bet uz tās, ko saņēma senators, - 9.oktobra.

Teksts pirmajās divās vēstulēs ir vienāds: "Nāvi Amerikai. Nāvi Izraēlai. Allāhs ir visvarens." Tajās arī izteikts aicinājums lietot penicilīnu, turklāt zāļu nosaukums uzrakstīts kļūdaini.

Vēstulē senatoram teksts ir mazliet garāks: "Jūs nevarat mūs apturēt. Mums ir Sibīrijas mēris. Tagad jūs mirsiet. Bail? Nāvi Amerikai. Nāvi Izraēlai. Allāhs ir visvarens."

Ilgu laiku pēc tam amerikāņi baidījās atvērt savus pasta sūtījumus, bet pavisam drīz pasta nodaļās valstī sāka trūkt darbinieku, jo notika masveida darba pamešana. Sibīrijas mēra uzbrukumu rezultātā 2001. gada beigās tika apstiprināti 18 saslimšanas gadījumi un piecu cilvēku nāvi.

Tikmēr cilvēku bailes un paniku izmantoja ļaunprātīgi jokotāji, kuri dažādām iestādēm un amatpersonām visā pasaulē nosūtīja visdažādākās izcelsmes vielas.