1983.gada 19.decembrī Brazīlijas Futbola konfederācijas centrālajā birojā Riodežaneiro tiek nozagta Žila Rimē balva jeb Pasaules kausa futbolā oriģinālā trofeja. Balva, kas tika nodota Brazīlijai mūžīgā glabāšanā pēc tam, kad tās nacionālā futbola komanda trešo reizi ieguva pasaules kausu, pazuda uz visiem laikiem. Žila Rimē balvas pazušana ir viena no lielākajām kriminālās pasaules mīklām.

 

Žila Rimē balva ir oriģinālā balva, kas pienācās par uzvaru pasaules čempionātā futbolā. To oficiāli sauca par „Uzvaru”, lai gan balva ātri ieguva Žila Rimē vārdu. Iemesls bija šī funkcionāra neatsveramais ieguldījums balvas izveidošanā un futbola čempionāta sarīkošanā, jo Pasaules kauss radās tieši pēc Rimē iniciatīvas. 1946.gadā balva jau oficiāli ieguva Žila Rimē vārdu, kad, godinot viņa lielo lomu futbola attīstībā, to pārsauca.

Žils Rimē, kurš bija centrālais spēks, lai futbola attīstītāji nobalsotu par pasaules čempionāta rīkošanu, bija paredzējis, ka pasaules kausa statuju savā glabāšanā iegūs tā komanda, kas uzvarēs Pasaules kausā trīs reizes. Pirmo reizi šo balvu izcīnīja 1930.gadā, kad Urugvajā notika 1.Pasaules kauss. Statuja atspoguļoja grieķu dievieti Nīki, kas pacēlusi virs galvas rokas, simbolizējot uzvaru. Tāpēc arī kausu sākumā sauca kā uzvaras kausu, jo Nīke bija uzvaras dieviete.

Interesants bija balvas ceļš Otrā pasaules kara laikā. Līdz  kara sākumam futbola pasaules kauss jau kļuva par vērtīgu balvu, kuru nepalaistu garām kāds kolekcionārs. Zināms, ka Otrā pasaules kara laikā balva glabājās Itālijā. Šīs valsts futbolisti bija izcīnījuši uzvaru Pasaules kausā gan 1934., gan 1938.gadā. Tā kā noteikumi paredzēja, ka uz nākamo čempionātu balvu atved esošo čempionu futbola federācijas pārstāvis, tad arī tā sanāca, ka balva vēl atradās Itālijā. Tā laika FIFA viceprezidents Ottorino Barassi slepus pieņēma ļoti tālredzīgu lēmumu. Zinādams, ka karš nesaudzēs mākslas vērtības, viņš, nevienam to nesakot, izņēma Žila Rimē balvu no bankas Romā un aizveda tikai sev zināmā virzienā. Izrādījās, ka Nīkes statuja tika noglabāta Barassi mājās, to ievīstīja un ielika kurpju kastē, kas atradās zem Barassi gultas. Kad Itālijā ienāca nacistu spēki, viņi tiešām meklēja šo trofeju, bet bija spiesti mest pie malas meklējumus, kad atrada tukšu bankas glabātuves kasti.

Pēc kara Pasaules kauss atsākās 1950.gadā. Barassi bija atdevis balvu un tā tika izcīnīta vēl līdz 1970.gadam, kad Barzīlija apsteidza itāļus un izcīnīja savu trešo pasaules kausa ieguvēja titulu. Ņemot vērā, ka Žils Rimē bija paredzējis pēc trešās uzvaras to mūžīgā glabāšanā nodot attiecīgās valsts federācijai, tad Nīki aizveda uz Riodežaneiro un noglabāja Brazīlijas Futbola konfederācijas centrālajā birojā. Tā tika ielikta stikla kastē un nolikta redzamā vietā, kuru apsargāja. Bija jau reiz noticis precedents, kad šo balvu nozaga. 1966.gadā Anglijā tikai dažus mēnešus pirms Pasaules kausa, balvu uz 7 dienām aiznes garnadži. Taču toreiz to izdevās atrast.

Uz neatgriešanos Žila Rimē balva pazuda 1983.gada 19.decembrī. Pēc 13 gadu ilgas glabāšanas kāds bija atlauzis stikla kastes koka dibenu un aizstiepis balvu nezināmā virzienā. Interesanti, ka balva nekad neparādījās nevienā no izsolēm vai melnajiem mākslas tirgiem, liekot spekulēt, ka balvu visticamāk vienkārši pārkausēja metālā. Tā kā tā sastāvēja no zelta, tai bija liela metāla cenas vērtība. Tomēr ir arī viedoklis, ka šāda leģenda ir ļoti ērta, lai neviens vairs nemeklētu balvu, kas varētu arī glabāties kādā slepenā kolekcijā tālu prom no publiskām acīm.

Tā kā no 1974.gada pastāvēja jau jauna uzvaras dievietes statuja Pasaules kausā, turpināja izmantot to. Bet dīvaina bija Žila Rimē replikas izsole. Pēc pirmās pazušanas Anglijā FIFA it kā nolēma uz publiskiem pasākumiem slepus vadāt trofejas repliku, ne oriģinālu. Pēc zādzības Brazīlijā repliku nolēma izsolīt un to pārdeva par ievērojamu summu. Tāpēc pavīdēja spekulācija, ka zagļi nozaguši neīsto statuju, kamēr oriģinālo pārdeva par sviestmaizes cenu kā nosacītu kopiju. Ideju ir tik daudz, ka nevienai īsti uzticēties nevar. Tikmēr pavisam vienkāršs ir skaidrojums, kāpēc pēc uzvaras komandas kapteinis Pasaules kausu paceļ virs galvas. 1958.gadā Brazīlijas izlases kapteinis pēc uzvaras Pasaules kausā Zviedrijā dzirdēja fotogrāfu lūgumu pacelt trofeju augstāk, lai to labāk redzētu kamerās. Tad arī aizsākās tradīcija uzvaru svinēt ar kausa pacelšanu virs galvas.