1961.gada 1.jūlijā piedzima Diāna Frānsisa Spensere jeb Velsas princese Diāna.

Diāna Frānsisa Spensere piedzima 1961.gada 1.jūlijā, Viņa bija Altropas vikonta Džona Spensera un barona meitas Frensisas Rošas ceturtais bērns. Diānai bija brālis un divas māsas.

Diānas vecāki izšķīrās, meitenei esot vien astoņus gadus vecai un jau bērnībā sastopoties ar zaudējuma sāpēm par mātes sānsoļu rezultātā izirušo vecāku laulību, tas rosināja nepārejošas bailes par līdzīgas neveiksmes piedzīvošanu savās attiecībās pieaugot.

Vecāku šķiršanās laikā Diāna mitinājās gan Londonā, pārceļoties turp ar māti, gan atgriezās dzimtas mājās. Tā kā Spenseru dzimta teju septiņās paaudzēs bija mitinājusies Anglijas karaliskajai ģimenei piederošo īpašumu teritorijā īrētā mājā un lepojās ar aristokrātisku izcelsmi, Diānai jau no bērnības nācās apgūt etiķetes nianses un labas manieres, kas dzīvīgajam meitēnam gan ne vienmēr bija pa prātam.

Diāna bērnībā apmeklēja baleta skolu, tomēr viņas slaidais un garais augums (1,78 m) liedza kļūt par īstu balerīnu. Tomēr viņa līdz pat savai nāves dienai bija kaislīga Anglijas Nacionālā baleta atbalstītāja. Nereti pirms izrādes viņa devās personīgi ar balerīnām apsveicināties aizkulisēs.

Savu attieksmi pret pasauli bērnībā Diāna pauda pārliecināti un bez mulsuma. Šī īpašība spilgti raksturoja arī meitenes attiecības ar savu pamāti, kurai Diāna pusaudzes gados kopā ar māsām un brāli izdomāja visdažādākās iesaukas, klaji izrādot neapmierinātību par tēva lēmumu apprecēties otrreiz.

Skolas gaitas Diāna pavadīja, mācoties ne tikai Anglijā, bet arī uzturoties internātskolā Šveicē. Tiesa, mācībās nebūt nevedās viegli un ārzemēs pavadītais laiks princesei bijis emocionāli smags.

Tuvojoties 20 gadu slieksnim, Diāna arvien biežāk izgāja sabiedrībā, tomēr romantiskas attiecības ar pretējo dzimumu, neraugoties uz vīriešu acīmredzamo piekrišanu, veidot viņa nesteidzās. Kad pie apvāršņa parādījās princis Čārlzs, kuram karaliskās ģimenes labākajās tradīcijās tika lūkota sieva, Diānas sirds, neraugoties uz abu savstarpējo pazīšanos jau kopš pusaudžu gadiem, esot iepukstējusies straujāk.

Aristokrātiskas izcelsmes, iepriekš neprecējusies, protestante, turklāt jaunava un dotajā brīdī – skolotāja bērnudārzā – Diāna tika atzīta par teicamu kandidatūru prinča Čārlza sievas titulam. Tiesa, karaliskās ģimenes plānus dotajā mirklī mazliet sarežģīja fakts, ka princi Čārlzu bija savaldzinājusi Diānas māsa Sāra, tomēr jau pavisam drīz potenciālā līgava "neuzkrītošā veidā" tika ieteikta Čārlzam, princim sākot vairāk interesēties par jauno lēdiju.

Pāris šķietami bija izveidojies, tomēr izšķirošo soli, bildinot Diānu, princis spēra mazliet novēloti, tā izpelnoties sabiedrības nosodījumu un izraisot runas, vai Čārlza piedāvājums Diānai maz bijis labprātīgs.

Tomēr pāris salaulājās par gadsimta kāzām dēvētā svinīgā ceremonijā 1981. gada 29. jūlijā Svētā Pola katedrālē Londonā, klātesot 3500 lūgto viesu un teju miljardam televīzijas skatītāju.

Kļuvusi par Velsas princesi un vienu no ietekmīgākajām karaliskās ģimenes sievietēm, Diāna pat neapjauta, cik liela būs mediju, tai skaitā paparaci, loma viņas tālākās laulības gaitā un dzīvē kopumā.

Savas neilgās dzīves laikā princese Diāna tika uzskatīta par slavenāko un visvairāk fotografēto sievieti pasaulē, bet pāragrā nāve viņas leģendu pacēla uz vēl augstāka plaukta. Dažus gadus pēc Diānas nāves britu raidsabiedrība BBC rīkoja aptauju par visu laiku izcilāko britu, un princese Diāna šajā aptaujā ierindojās trešajā vietā, apsteidzot tādus dižgarus, kā Viljams Šekspīrs, Īzaks Ņūtons un Čārlzs Darvins. Ja viņa būtu katoliete, princese Diāna droši vien būtu pasludināta par svēto, līdzīgi kā Māte Terēze.