21. februāri var uzskatīt par apvērsumu fotogrāfijas attīstībā, jo tieši šajā dienā pirms 72 gadiem prezentēja “Polaroid” kameru.

Momentānās fotogrāfijas paradīšanās faktiski bija pēdējais principiālais atklājums fotomākslā pagājušā gadsimta pēdējos 50 gados. Bieži vien tieši to uzskata par īstāku mākslu, nekā nodarbošanos ar attīstīšanu un retušēšanu. Jaunais aparāts mainīja pašu šīs mākslas virzienu. Tikai „Polaroid” kolekcijā vien esot 20 tūkstoši attēlu, kas uzņemti ar firmas aparātu.

"Polaroid" kameru plašākai sabiedrībai 1947. gada 21. februārī parādīja tās izgudrotājs Edvīns Lends. Viņš kompāniju „The Polaroid Corporatio” nodibināja 30.gadu beigās. Tā ražoja saulesbrilles un polarizējošus filtrus, arī lampas ar regulējamu spožumu un rentgena filmiņas.  Pašu Edvīnu Lendu viņa sadarbības partneri nekad neesot uzskatījuši par nopietnu biznesmeni, bet gan par fantazētāju un neprātīgu ideju akumulatoru.

Par „Polaroid” kameras rašanos klīst skaists stāsts, ka, iespējams, ir bijusi patiesība, tomēr vairāk to gribas saukt par skaistu leģendu. Tas noticis 1943. gadā, kad toreiz jau eksistējošās firmas „Polaroid” prezidents Edvīns Lends kopā ar ģimeni atpūtās un kad tētis fotografējis savu meitu, viņa esot tētim uzdevusi diezgan loģisku, no bērna skatu punkta raugot, jautājumu: “Kāpēc nevar tūliņ ieraudzīt bildīti?”

Tieši šis bērna patiesais jautājums lika Lendam aizrauties ar ideju un radīt fotoaparātu, kurā bildi var ieraudzīt acumirklī. Izgudrotājs pats stāstījis, ka meitas uzdotais jautājums raisījis viņā pārdomas un jau pēc stundas viņš redzējis ātrās fotogrāfijas rašanās procesu visās detaļās. Tiesa pagāja vairāki gadi pēc šī notikuma, līdz kompānija pasaulei  piedāvāja „Polaroid 95” — pirmo momentuzņēmumu fotoaparātu.

Starp citu, kad 1976.gadā konkurējošā firma „Kodak” izlaida savu „polaroīdu”, Lends iesūdzēja „Kodak” tiesā un uzvarēja: kompānija atguva ekskluzīvas tiesības un saņēma miljardu dolāru kompensāciju par kaitējumu.

Pats ģeniālais izgudrotājs Edvīns Lends dzimis 1909. gadā pārtikušā amerikāņu ģimenē, kuras senči bija ebreju izcelsmes ieceļotāji no Krievijas uz Amerikas Savienotajām valstīm. Izgudrotājs jau kopš agras bērnības esot eksperimentējis ar gaismu, kaleidoskopiem un stereoskopiem. Reiz tēvs topošo izgudrotāju nopēris par fonogrāfa izjaukšanu. Kopš tā laika jebkura pretdarbība viņa izmēģinājumiem radījusi velnišķīgu spītības lēkmi. Neviens un nekas neesot varējis  piespiest Lendu pārtraukt sākto eksperimentu.

Viņš pats jokoja, ka izgudrotāja darbs ir visai vienkāršs – vajag tikai tikt galā ar problēmu, kas radusies nejaušā brīdī.

Edvīnu Lendu raksturo kā īstu nemiera garu, jo tieši viņš izgudrojis arī brilles stereofilmu skatīšanai. Arī par šo izgudrojumu vēsta kāda leģeneda. Kad brilles tika demonstrētas filmu studijas „Warner Brothers” līdzīpašniekam Harijam Vorneram, tas sūrojies, ka brilles esot štrunts, jo viņš ar tām neko labi neredzot. Tikai pēc laika atklājies, ka skatītājs ar vienu aci ir pusakls.

Kad veikalos parādījās pirmais komerciālais modelis „Polaroid Land–95”, tas maksāja tas gandrīz 90 dolāru (apmēram piecus mūsdienu ekvivalentā), taču tika izpirkts vienā dienā. Izgudrojums stipri mainīja dažādu ballīšu un citu saietu stilu. Tagad katrs viesis varēja aiznest līdzi bildītes piemiņai, turklāt uzreiz.

Starp citu tieši šobrīd, šķiet, vismaz jaunu cilvēku vidū, momentfoto piedzīvo savdabīgu renesansi, tiesa katras bildes uzņemšana ir visai dārgs prieks.  Un reti, kurš tās sauc par „polaroid” kamerām. Tagad tā ir "Momentfoto" kamera jeb "instant photo camera".