Vairāk nekā 15 gadus ģeniālais franču karavadonis un valstsvīrs Napoleons Bonaparts palika neuzvarēts kaujas Eiropas kauju laukos, padarot Franciju par visvarenu impēriju un sevi – par tās valdnieku. Tomēr arī Napoleonu gaidīja pirmā sakāve, kurai vēlāk sekoja citas. Šī pirmā neveiksme piemeklēja imperatoru kaujā pret Austrijas armiju, kuru komandēja erchercogs Kārlis, 1809. gada 21. un 22. maijā pie Aspernas un Eslingas ciemiem uz ziemeļiem no Vīnes.

1809. gadā imperatora Napoleona Bonaparta vadītā Francija bija savas varenības zenītā. Iepriekšējos gados tā bija sakāvusi visas spēcīgākās kontinentālās Eiropas lielvalstis, apcērpot to teritorijas un piespiežot slēgt savienības līgumus. Tikai Pireneju pussalā frančiem nekādi neizdevās salauzt spāņu tautas pretošanos, kuru aktīvi atbalstīja Lielbritānija un Portugāle. Arī Austrija, kaut smagi cietusi iepriekšējos karos, joprojām cerēja uz revanšu, cītīgi bruņojās un reformēja armiju. Militārajiem mērķiem Austrija tērēja milzu resursus, un nespētu ilgi izturēt šādu bruņošanās sacensību. Neizbēgamais konflikts – Piektās koalīcijas karš – uzliesmoja 1809. gada aprīlī, kad austrieši, erchercoga Kārļa vadībā, iebruka Francijas sabiedrotās Bavārijas karalistes teritorijā.

Napoleonam šis uzbrukums nenāca gluži negaidīts, tomēr sākotnēji austriešiem izdevās iespiesties starp divām franču armijām, draudot tās sakaut katru atsevišķi. Tikai paša imperatora ierašanās karadarbības rajonā pavērsa kara veiksmi par labu frančiem. Austriešu galvenajiem spēkiem nācās atkāpties uz ziemeļiem, un maija vidū Austrijas galvaspilsēta Vīne jau otrreiz četru gadu laikā krita franču rokās. Erchercoga Kārļa armija, joprojām visnotaļ kaujas spējīga un vairāk nekā 95 000 vīru liela, izvērsās turpat uz ziemeļiem no ieņemtās galvaspilsētas, Donavas pretējā krastā.

Kārlis bija visnotaļ pareizi paredzējis, ka Napoleons mēģinās forsēt upi, un ieplānojis uzbrukt, kad franči būs pārcelšanās procesā. Par pārcelšanās vietu Napoleons izraudzījās Lobavas salu, ap kuru Donava sadalās daudzās attekās. Vispirms izbūvējuši tiltus dienvidos no Lobavas un ieņēmuši salu, naktī no 20. uz 21. maiju nepilni 30 000 franču maršala Massenas vadībā pārcēlās ziemeļu krastā un ieņēma pozīcijas starp Aspernas un Eslingas ciemiem. Šo ciemu nosaukumi arī deva vārdu kaujai, kura šeit risinājās no 1809. gada 21. maija rītausmai līdz 22. maija pievakarei.

Jau pirmais austriešu trieciens franču pozīcijām rādīja, ka Austrijas armija gana daudz mācījusies no iepriekšējo gadu sakāvēm. Napoleona veterāniem tikai ar pūlēm izdevās noturēt pozīcijas. Ļoti efektīvi darbojās labi izvietotā austriešu artilērija. Franču kavalērijas triecienam centrā gan izdevās ieņemt daļu no baterijām, taču kājnieku atbalsta trūkums lika jātniekiem griezties atpakaļ. Visniknākās cīņas risinājās abos ciematos, kur austriešiem, par spīti skaitliskajām pārsvaram, tā arī neizdevās salauzt kaujās rūdīto franču pretestību. Gan dienā, gan naktī, kad kauja pierima, turpinājās franču spēku kustība pāri tiltiem, un otrās dienas rītā viņu Donavas ziemeļkrastā jau bija 66 000 pret apmēram 90 000 austriešu. Franču uzbrukumam teju izdevās pārraut austriešu centru, taču kritiskajā brīdī pats erchercogs Kārlis, satvēris karogu, veda pretuzbrukumā pēdējo rezervi un atsvieda pretinieku. Tajā pašā laikā austriešiem izdevās, taranējot ar baržām, sagraut tiltus, un Napoleons pavēlēja savai armijai atkāpties. Franči atkāpās organizēti, gan ciezdami smagus zaudējumus; tai skaitā tika nāvīgi ievainots viņu arjergarda komandieris, viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem maršals Žans Lanns.

Kauja pie Aspernas un Eslingas bija pirmā, kurā imperatora Napoleona personiski komandēta armija cieta sakāvi. Tas gan neizšķīra visa kara likteni. Erchercogs Kārlis neriskēja doties triecienā pāri Donavai, Napoleons pārgrupēja savu armiju, sagaidīja papildspēkus un pusotru mēnesi vēlāk sekmīgi forsēja upi. Cietis vairākas sakāves, Kārlis kapitulēja, un Austrija bija spiesta slēgt vēl vienu pazemojošu mierlīgumu ar vareno franču imperatoru. Tomēr Asperna-Eslinga pierādīja, ka arī ģeniālais karavadonis Napoleons nav gluži neuzvarams.