1893. gada 22. jūlijā amerikāņu dzejniece Keterīna Lī Beitsa, apceļojot Savienoto Valstu vidieni, uzkāpa Paika smailē Klinšu kalnos. Varenās ainavas un visa ceļojuma iedvesmots, tapa dzejolis „Amerika, tu daiļā”, kas kļuvis par populāras dziesmas – Savienoto Valstu neoficiālās himnas – tekstu.
1893. gadā Keterīnai Lī Beitsai bija trīsdesmit trīs gadi, un viņa pasniedza angļu valodu un literatūru prestižajā Velzlijas sieviešu koledžā Masačūsetsas štatā, Savienoto Valstu ziemeļaustrumos. Beitsas jaunkundze tobrīd bija jau arī visai pazīstama literāte - vairāku dzejoļu krājumu un ceļojumu aprakstu autore. Pieminētā gada jūlijā viņa devās braucienā uz Savienoto Valstu vidieni, Kolorado štatu, apvienojot darbu - vasaras lekciju kursu Kolorado koledžā - ar ceļojumu pa dzimto zemi. Maršruts veda cauri Čikāgai, kur nule pabeigtās vispasaules izstādes celtnes žilbināja ar savām mākslīgā marmora fasādēm, cauri Kanzasas zelta kviešu laukiem, lai kulminētu 1893. gada 22. jūlijā, kad dzejniece uzkāpa Paika smailē Klinšu kalnu austrumu malā, kur no 4000 metru augstuma viņai pavērās aizgrābjošs skats uz Lielo līdzenumu prēriju plašumiem. Iedvesmojošie iespaidi pārtapa dzejas rindās-
Tavs daiļums debess plašumos
Un druvās zeltotās,
Un kalnu zilgā cēlumā
Virs tāles auglīgās.
Ak, Amerika! Dzimtene!
Tu, Dieva balvotā,
Un svētīta tu brālībā
Starp jūrām vizošām!
Pāris gadus vēlāk dzejolis tika publicēts kā veltījums Amerikas Neatkarības dienai kristīgajā izdevumā The Congregationalist un ātri guva plašu popularitāti. Tam mēģināja pielāgot vairākas melodijas, līdz 1904. gadā tika atrasta visatbilstošākā - Semjuela Vorda komponētā, kas bija tapusi vienpadsmit gadus pirms Beitsas dzejas. Oriģinālā tā rakstīta 17. gadsimta skotu teologa Deivida Diksona garīgajai himnai "Ak, māte Jeruzaleme".
Dziesma "America, the Beautiful" - "Amerika, tu daiļā" - tik bieži atskaņota un populāra, ka reizēm tiek uzskatīta par Savienoto Valstu himnu. Ir bijuši pat mēģinājumi to par tādu padarīt līdzās oficiālajai himnai "Zvaigžņotais karogs" vai pat tās vietā, jo Vorda kompozīcija ir melodiskāka un pateicīgāka dziedāšanai, pie tam "Zvaigžņotais karogs" saistās ar militāru tematiku. Tikmēr citi norāda, ka "Amerika, tu daiļā" savukārt daudziem varētu būt nepieņemama ar savu izteikti reliģiozo patosu. Mūsdienās Semjuela Vorda melodiju visbiežāk atskaņo komponista Karmena Dragona aranžējumā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X