1964. gada 22.oktobrī uz kinoekrāniem iznāca filma "Mana skaistā lēdija" ar aktrisi Odriju Hepbernu galvenajā lomā.

Notikumi filmā “Mana skaistā lēdija” rit Londonā 19.gadsimta beigās, kad mizantropisks un snobisks fonētikas profesors sader, ka spēs pārvērst meiteni - puķu tirgotāju par augstākās sabiedrības dāmu tā, lai neviens nespētu nojaust viņas izcelsmi. Savulaik ārkārtīgi populārs un jautrs mūzikls, kas veidots pēc Bernarda Šova lugas "Pigmalions" motīviem.

Patiesībā Elīza Dūlitla filmā “Mana skaistā lēdija” ir īsts patriarhālās sabiedrības auglis – skaists tēls, kuru iecerējis un īsteno vīrietis, tā sakot, no sākotnējā “māla”. Tomēr Odrija Hepberna šīs pārvērtības nospēlē neatvairāmi šarmanti. Un kurš galā mainās vairāk, par to vēl var strīdēties.

Džūlija Endrjūsa spēlēja Elīzu Dūlitlu ārkārtīgi populārā mūzikla "Mana skaistā lēdija" Brodveja iestudējumā. Tomēr 1964. gada kinoekrāna adaptācijai režisors Džordžs Kjukors Elīzas lomai izvēlējās Odriju Hepbērnu, kura jau bija guvusi lielu popularitāti ar lomām filmās "Romas brīvdienas", "Karš un miers", "Brokastis pie Tifanija" un daudzās citās.

Paradoksāli, bet "Mana skaistā lēdija" 1965. gada "Oskara" balvas ceremonijā saņēma astoņas zeltītās statuetes, tai skaitā kā gada labākā filma. Taču "Oskaru" kā labākā aktrise ieguva Džūlija Endrjūsa par savu debiju uz lielā ekrāna – titullomu Volta Disneja studijas filmā "Mērija Popinsa".

Neskatoties uz šo liktenīgi ironisko situāciju, abas aktrises nekad par to nav turējušas ļaunu prātu viena uz otru, un bija labas draudzenes līdz pat Hepbernas nāvei 1993. gadā.

Hepberna nesekoja parastajam Holivudas zvaigžņu ceļam. Viņa netiecās būt seksīga, valkāja balerīnas, un viņas mati bija īsi un melni, nevis pavedinoši blondi. Viņa valkāja melnus apģērbus laikā, kad melnais bija vienīgi bēru krāsa. Viņa bija tik ļoti pretēja Merilinai, cik vien iespējams. Odrijai patika skaidras līnijas un vienkāršība.

Kaut arī Odrija Hepberna ir sinonīms slaidumam, aktrises iecienītākais ēdiens bija pasta ar tomātu mērci un bieži, dodoties ceļojumos, ņēma līdzi spageti, lai, nonākusi galapunktā, varētu uzreiz pagatavot savu iecienīto ēdienu.

Viņas dēls Luka atmiņās atklāj, ka mājās Šveicē Odrijai Hepbernai bijis ekogaršaugu dārziņš pirms audzēt pašam savus dārzeņus bija kļuvis stilīgi un pirms vispār kāds bija izdomājis apzīmējumu “ekoloģisks”.

Kaut gan Hepberna bija viena no ietekmīgākajām sava laika stila ikonām, viņa īpaši nemīlēja iepirkties. Aktrise pazina dizainerus, un daļu tērpu viņai vienkārši piegādāja. Mājās Hepberna valkājusi džinsus un Ralfa Lorēna T-kreklu. Atšķirībā no citas 20. gadsimta stila ikonas – Džekijas Kenedijas, viņai nebija pārpildītu drēbju skapju.

Odrija Hepbērna nekad nav centusies turēties pie aizejošās jaunības, nedzīvoja pagātnē un vienmēr bija atvērta jaunai pieredzei. Tāpat viņa nekad nav veikusi nevienu plastisko operāciju.

Un, kaut gan viņa apzinājās pasaules traģēdijas, – viņa pati bija pieredzējusi karu – saglabāja pozitīvu skatu un iekšēju jauneklīgumu. Tieši tādēļ viņa bija leģenda.

Attēlā: Odrija Hepberna kopā ar filmas "Mana skaistā lēdija" operatoru Hariju Stradlingu.